Vai tas normāli strādāt un dzīvot ar prieku?

SoulSpoil (2009-12-25 02:42)      Vai tas ir reāli? Jeb vai tas tā tagad tikai ktrīzes iespaidā?
===
Latvijaa nekad tas taa pa iistam, rietumu labakaas demokratijas izpausmees, vispar nav bijis un shaubos vai jel kad buus ...
Mees tikko kaa izkuunjojamies no mezhoniigi asinjainaa kapitaalisma paarpildiitajiem, pretiigi smakojoshajiem pamperiem - un tanii briidii pasaules ekonomikas kriize mums taadu saapiigu un naaveejoshu speerienu pa dirsu iedeva - ka, godiigi sakot, tikai neticams briinums mums tagad spees paliidzeet izdziivot - ka neatkariigai valstij, naacijai vai sabiedriibas grupa ... :(

gultaskaraliene (2009-12-25 03:08)      Normālā Rietumu pasaulē cilvēks nostrādā savas stundas un iet mājās, par darbu aizmirstot līdz nākošai dienai. Bet, ja ir nepieciešams strādāt virsstundas, tad par tām tiek samaksāts vismaz ar 50% piemaksu pie virsstundām. Par strādāšanu oficiālajās valsts brīvdienās maksā dubultlikmi, tāpat, kā naktsstundās strādājošiem ir augstāka samaksa. Gadās kādi izņēmumi, bet tad tie ir atrunāti līguma punktos. Tur firmu īpašnieki ļoti baidās no kontroles orgāniem, jo sodanaudas un sankcijas ir nežēlīgas!

hiperaktiivaa (2009-12-25 05:09)      Pff,pierasta lieta ir virsstundas.
Kkas tamlīdzīgs mums ar ir,bet es neņemu aubē.

riks (2009-12-25 07:00)      strādāt un dzīvot ar prieku IR normāli nozīmē, ka tā tam vajadzētu būt.
bet ne normāli nozīmē pēc sastapšanas biežuma.
Natālija Ābola reiz televīzātōrā izmuldējās, ka tā laime darīt to, ko patīk darīt un ar to pašu nopelnīt dzīvošanu esot ≈ 10% pilsoņu. optimiste! man sanāk, ka ≈ 5%.
personāli es vai nu daru kārtīgi vai nedaru nemaz vai daru pa roku galam. un pa roku galam daru visu, ko daru tikai atlīdzības dēļ - saprotams, ja tā atlīdzība nesakarīgi maza.

_Parama (2009-12-25 08:35)      nē, nav normāli. krīzes apstākļos priecāties ir nepiedienīgi.

dolce_no_pasaran (2009-12-25 09:20)      nieka 100 gadus apakaļ cilvēki strādāja pa 11-14 h dienā un bez brīvdienām un atvaļinājumiem i neko...atrada laiku i personīgai dzīvei i visam pārējam!

Ingemaars (2009-12-25 10:07)      Vispār jau normāli. Atrodi citu dasrbadevēju, un viss normalizēsies. Nervu šūnas neatjaunojas:)

irgo (2009-12-25 10:43)      Taisi savu biznesu un viss būs pēc TAVA prāta !!!

Elizabete1957 (2009-12-25 10:48)      vajag strādāt pašai sevis labā, kļūsti par darba devēju ...tad daudz kas kļūst saprotamāks.......samaksa, virsstundas, gandarījums par padarīto.......

agota1960 (2009-12-25 11:00)      Strādāt un dzīvot ar prieku - tā ir dzīves norma. Mani darbinieki motivēti savu laiku atdot darbam, savu laiku atpūsties un pilnveidoties. Nodzīti zirgi darbam man nav vajadzīgi!!! Kādā bedrē Tu sēdi, vai pati to visu izprovocē???

kraa9 (2009-12-25 11:01)      attiecību klimats darbā, un tas, cik daudz ir normāli strādāt, ir divas dažādas lietas.
-
kā jau rakstīja dolce_no_pasaran, ne tik sen ļaudis nemaz nevarēja iedomāties, ka ir tāda lieta kā virsstundas (vai piemēram ir tāda lieta kā slimības lapa vai pensija). un bija tik vien kā - ja tu strādāsi, būs ko ēst, ja ne - nebūs. Un tagad visiem ir grūti un ir jāizdzīvo, gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem
-
un otra lieta ir attiecības darbā. Ja darba devēji sāk manipulēt, nu tā ir tāda pati manipulēšana, kā jebkura cita.

cilveex (2009-12-25 11:02)      Nu ko lai saka, bāleņu piznismeņi joprojām rullē.
Nau pie tādiem jāstrādā, pie pirmās, reālās iespējas ir jābrauc prom un lai paši strādā i virsstundas, i svētkus. Darbs ir prece un tā prece pieder strādniekam un preces nav par velti. Bet te, kā parasti, ir abējādi... bija man tas "gods" "atskatīties" kā birojos ciuvēki strādā... žutj... to grūši par darbu nosaukt, bet atkal jau, no otras puses... par tiem pārsimc rubļiem gribēt lai viņi/as dupšus plēš pušu?

wolands (2009-12-25 11:32)      Neapmaksātas virstundas esmu strādājis visu mūžu ... Tas ir obligāts priekšnoteikums, lai ko sasniegtu... Pārējais Tevis rakstītais gan fufla ...

diitriha (2009-12-25 11:48)      Jā, ir normāli un pat vajag dzīvot un strādāt ar prieku!

Ja tiešām esi aizrāvusies ar savu darbu, reizēm pastrādāsi arī kādu virsstundu, nedomājot par atsevišķu samaksu. Bet izskatās, ka Tavs darba devējs iedomājas, ka ir vergturis...

Te reizēm kritizē darbiniekus, bet es pēdējā laikā esmu tiešām sliktās domās par vietējiem darba devējiem. Nav satikti tādi, pie kuriem ļoti gribētos strādāt. Jā, saprotu, ka krīze viņus ir iedzinusi stūrī, bet tas, kā izturas pret cilvēkiem... Apsola piezvanīt tad un tad un nepiezvana. Uzaicina uz 2.interviju un runā riņķī apkārt, tikai ne par lietu. Kad uzdodu konkrētus jautājumus, sāk nervozi rakties dokumentos... Runā nevis AR MANI PAR MANI, bet stāsta, ko neprot citi, ka citi melo savos CV. Kad saku, ka man nekas nav samelots, atbild, ka to nesaka par mani. Bet kāpēc tad man tas jāklausās????? Tad vēl uzaicina pastrādāt pusdienu (pirms līguma slēgšanas)... Nemaz nebrīnos, ka pie tādiem nedrīkst ne smaidīt, ne smieties, jo paši to nespēj!

diitriha (2009-12-25 12:23)      Aizmirsu piebilst...vēl ir tādi, kuri IT KĀ rūpējas par mikroklimatu kolektīvā, bet, kad ieiesi pie viņiem kabinetā, dzirdēsi kritiskas piezīmes par katru no kolēģiem. Un tas tā notiek ar visiem un par visiem! :)

riks (2009-12-25 12:45)      dolce_no_pasaran - sure, bet tagad nav ne 100 gadus apakaļ, ne pirms 100 gadiem!
irgo - Taisi savu biznesu un viss būs pēc TAVA prāta
optimists/te!

babyjag (2009-12-25 12:54)      man liekas, ka sitais ari ir skatams no vairakam pusem. piem mana ex prieksniece sedeja darba stundam ilgi, menedzeja kkadus mistiskus projektus, bla blaa.. par virsstundam mums tur ne1 nemaksaja, bet ko es ar to gribeju teikt.. ir cilveki, kas prot visu samenedzet un paspet izdarit darba laika ta, ka vel paliek pari pusdienam utml.. bet ir cilveki, kas dara darishanas pec, jo no malas izskatas, ka vini ir nereali chakli un daudz ko dara.. isteniba vini neko nespej samenedzet, deliget un iesaistit parejo komandu, lai sadalitu noslogojumu.. dara pa 5 reizem, jo nespej visu izdarit ka vajag ar pirmo reizi..
nez, es vienmer stradaju ar prieku par paveikto, paspeju ne tikai nostradaties, bet ari pa ballitem padzivoties utt, i pox ka ne1 nenovertee - es zinu, cik mans darbs ir vertigs un noderigs, ja to spej pareizi pielietot :) lai tie skaugji latvieshi un ipashi greizsirdigas zilzekes iet arsteties :P

kraa9 (2009-12-25 12:54)      riks - nav teikts, ka tas neatkārtosies. Pasaule ir resursu krīzes priekšā. Tas nozīmē, ka mēs nezinām, vai, teiksim, pēc 10-20 gadiem mums vēl būs tā infrastruktūra (un tai skaitā, sociālās garantijas), kas ir tagad.

edmunds (2009-12-25 12:58)      tas ir vienmeer bijis nepieciesamais prieksnoteikums laimiigai un veiksmiigai dziivei :)

man ir gadiijies no rita skriet uz darbu jo gribas tur aatraak nokljuut lai paarbaudiitu pareiziibu tam ko pa nakti esmu izdomaajis, un pie sevis smaidot domaju ka citiem laikam skjiet ka kaveeju.... bet nav man prieksnieku un padoto...

I_am_so_ (2009-12-25 13:58)      jā, tas ir normāli strādāt un dzīvot ar prieku tā, lai darbs sniegtu gan atdevi, gan gandarījumu.
nē, domāt kategorijās kā ka tik nepārstrādāties un ka tik neapmaksātās virsstundas nebūtu par daudz un visu laiku vērtēt, ka tik darbs nesāk maitāt vai kā savādāk iespaidot privāto dzīvi un kopumā atbilstoši darba samaksai nepārstrādāties - tas nav normāli. citi kolēģi tad ir spiesti izdarīt vai iespringt mūsu vietā un tajā ziņā es piekrītu Volandam, ja darbam pamatā ir kampaņveidīgs raksturs, tad ir vērts iespringt mūsu pašu labā. jā, finansiāli varbūt, ka ieguvums nebūs uzreiz, bet neviens mums neatņems pieredzi, ko esam ieguvuši uzņemoties īpaši lielus izaicinājumus un nav labākas bezmaksas izglītības sistēmas kā reāli pati dzīve, kad vajag dabūt gan piķi, gan klientu. :)

Krasula(2009-12-25 14:19)  Es parasti cenšos gūt prieku vai gandarījumu no tā, ko daru. Pāslodze, gan jāatzīst, var radīt apātiju vai pat vieglu depresiju. nākamās atbildes