Pēc kā darba devējs izvēlās sev darbiniekus?

Daudzi darba devēji nav apmierināti ar strādnieku darba atdevi darbavietās. Ar ko tas jūsuprāt būtu izskaidrojams? Varbūt tā ir paša darba devēja nekompetence, izvēloties sev darbiniekus, cerībā, ka ieekonomēs uz algu rēķina... Tad jau sanāk, ka pie darba ātrāk tiek slaisti?

Stulbaa_stulbene      CV vēl nav ieviests punkts - cik lojāls jūs būsiet pret savu darba devēju? Vai darba devējs cienīs jūsu laiku un darbu? Ne tikai alga motivē cilvēku kustināt savu pēcpusi. Kā arī, ja neticēsi tai idejai, kuras labā strādā, tad arī viss pārējais būs pie kājas.....

testpilots    1 Kaa man reiz teica viens manupraaat cieniijams koleegjis(kaadu laiku arii vadiitaajs)MAZA ALGA NAV ATTAISNOJUMS STRAADAAT SLIKTI!!!!Bet vispaar lojalitaates nebuus,ja nebuus attieksmes no darba deveeja,diemzjeel LATVIJAA DARBA DEVEEJS aizmirst,ka peec definiicijas arii vinjsh kljuust nekas,ja nav DARBA NJEEMEEJA!!!!Taa ir simbioze-un tikai taadaa radiisies vislabaakie auglji-kaa vienam,taa otram(atziistu viegla utopija,bet es tai ticu un ticu,ka to ir iespeejams paarveerst realitaatee..)

art_deco      DaudzI? Man domāt, ja mūsdienās, kāds neapmierināts, tad ātri ateod vietā citu. Situācija tāda,ka darbinieki cenšas ,lai DD būtu apmierināts (kaut arī saņem kapeikas).

viltiigaa_aknudesa    1 Darba devējam darbinieks ir tikai un vienīgi darbagalds, kas tam ražo ienākumu. Diemžēl ekspluatācijā padārgs. Ja ražošanas jauda ir maza unienākumu dod minimālu, to nomaina pret labāku modeli. Darba ņēmējam darba devējs ir bankumats uz kājiņām, kurš nezin kāpēc vēl vēlas, lai darba ņēmējs daudz strādātu, un nevēlas daudz maksāt. Un tā tas mūžīgais antagonisms pastāv un pastāvēs. :)

Olivia_es    2 darba devējam vienmēr būs lielāka darba ņēmēju izvēle nekā darbiniekiem darba devēju izvēle. īpaši jau mazo algu sektoros. tas, kurš sevi vislabāk parādīs darbā, varēs palikt un tikt pie iespējām attīstīties tālāk. tik vienkārši tas ir.

JurisK    1 Lieta tāda, ka Latvijā trūkst profesionālu darbinieku. Ir lērums visādu sociologu, pusjuristu un tamlīdzīgu ļautiņu, bet profesionāļu ražošanā maz. Kas tādi ir, tiem darbs daudz-maz nodrošināts. ja darbinieks jūt uzņēmuma stabilitāti, viņš arī labi strādās. Nedod dievs,ja īpašnieks cerībā, ka nu jau bezdarbnieki viņu bagātu pataisīs, sadomā pazemināt jūtami algas. Drīz vien tiešām nāksies iztikt ar plenčiem un sliņķiem. Princips labām attiecībām ir vecais labais pātagas un burkāna princips. Ar profesionāļiem es nedomāju tikai metinātājus, virpotājus vai šuvējas, bet arī attiecīgo nozaru inženierus. Kā nupat nesen apskatījos - mums pat nav īsti savu standartu!:)) Standarti piem. metālapstrādē attiecīgās iestādes mājaslapaa angliski, pie tam par naudu! Kaut kāds stulbums!! Kā strādā mūsu ražotāji, pat nezinu. Iztiek ar vecajiem gostiem, vai meklē ko citu? Paskatieties kaut vai delfos un apollo - jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi - kaut kādi mobīlie un 3d televizori. Nezin kāpēc citās valstīs ir nopietni žurnāli gandrīz katrai ražošanas nozarei, Latvijā iztiek ar ilustrēto zinātni! Vispār jau bardaks. Cik zinu - tehniskajās augstskolās bieži iztiek ar 20-30 gadus vecaam grāmatām un uzskates līdzekļiem. Labi vismaz, ka lielās ārzemju ražotājfirmas atver savas pārstāvniecības un pašas apmāca vietējos antiņus, savādāk būtu galīgā tūtā. Un prāvākas kompānijas, kā Latvenergo, sūta savus darbiniekus iepazit un apgūt citzemju ražotāju produkciju. Un tik un tā Latvijā ir diezgan daudz apstrādes uzņēmumu, ne tikai pārtikas rūpniecība. Lai gan valdība laikam redz tikai pārtikas ražotājus. Labi, paburkšķēju - pietiek! Lai jau tie jaunie skrien!:)))

riks      visādi ir. manā darbā pie PC strādā lāga sieva, kura mēnesi mācījās programmu, kuru es apguvu pa dienu.
kad saku viņai "spied "Esc"" vai "turi "Ctrl"", nesaprot, ko ar to domāju.
1 droši - no savas pieredzes zinu - ne-1 darba devējs negrib ģēniju sev blakus - malo togo, negrib nevienu blakus, kurš labāk par viņu rubī fišku viņa djēlās.
tas ĻOTI ierobežo darbinieku izvēli.

Evia    1 darbinieku darba atdeve nav pilnīga tad, ja darbiniekam nav saprotami uzņēmuma mērķi un nav saskatāma attīstība. turklāt to veicina arī nesakārtota darba vide, minimālā darba samaksa un slikti darba apstākļi. mūsu valstī tiek runāts tikai par to, cik slikti ir darbinieki. bet attīstītajās valstīs runā, cik labs ir darba devējs. jo labs darba devējs cenšas radīt labvēlīgu vidi, lai darbinikiem gribētos pie tāda strā`dāt. mūsu neattīstītajā valstī - ja darbiniekam pieškir ēnainu kaktiņu ar izļodzītu beņķi un aizvēsturiski datoru, viņš vēl rokas bučos pateicībā par darbu. attīstītajās valstīs darbinieks uz tādu kantori nemaz nenāktu strādāt. darba kvalitāte nenorāda uz sliktu darbinieku, bet sliktu darba vidi kopumā visā LV!

slieks      Nu kādi ``tarakāni`` katram priekšniekam galvā mājo, uzzini tikai tad, kad tieci pieņemta darbā. Cilvēcisko vājību ir tik daudz un loģisku rīcības motīvu dažreiz tik maz.
Laikam jau loģika ir subjektīvs jēdziens.

Evia      iz pieredzes: normālā kantorī pat speciāli tiek algots profesionāls CEO (chief executive officer), kura darbs ir attīstīt un motivēt uzņēmumu, skaidrot uzņēmuma mērķus, izplānot stratēģiju, attīstīt un uzlabot darba vides klimatu, iedvesmot darbiniekus, palīdzēt vadībai, attīstīt uzņēmumu, piedāvājot svaigu redzējumu un attīstot drosmīgas idejas! Un tagad sakiet, lūdzu, cik daudzos kantoros ir šāds CEO, kurš iedvesmo darbiniekus, cenšas, lai visiem būtu prieks strādāt, piedāvā attīstības plānu un motivē darbiniekus strādāt, ka viņi uz darbu nāk ar prieku?
Labākajā gadījumā - uzņēmuma ekstra ir kafijas automāts, ar to arī izbeidzas :)))) vot tur arī meklējamas visas atbildes. ko banānu republikā var gribēt....

Ivans_neBargais    1 Reizēm gadās, ka izvēlas pēc kvalifikācijas. Bet redzot, kas pēdējā laikā darās apkārt, arvien biežāk sāk likties ka pēc deguna.

cilveex      JurisK>
Trūkst jau trūkst, bet ir arī reiz beidzot jāsaprot, ka Eiropā vai Amerikā nekad vairs neražos širpotrebu, vai tas būtu haiteks vai šmotkas, bet to vairs baltie neražos, jo rūpniecības lielie izdevumi ir 1kārt nodokļi, 2kārt darbaspēks. Un tie abi ir ārpus konkurences Eiropā un otrais arī aizpeļķē.
Nedzimst bērni, katrs dzimušais strādnieks ir ļoti dārgs, viņu ir maz. Tādas problēmas nav nabagu pārpildītās valstīs kā Ķīnā vai Indijā, kurā strādā par ēdienu.
Tas ir slikti?
Slikti ir konkurences ierobežošana Eiropā. Galvenais ko vajadzētu darīt, ir sagraut Eiropas Savienības birokrātijas midzeni.
Piemēram, viena pati Nīderlande ir spējīga saražot pienu VISAI ES+vēl eksportēt. Un Nīderlandē lauksaimniecībā nodarbināti ir 4% iedzīvotāju!
Tas nozīmē to, ka Eiropā arī nav vajadzīga lauksaimniecība, vismaz pašreizējā subisidējamās nozares izskatā. Tās nozīmē, ka līdzekļi būtu vēl vairāk jāvirza zinātnē un izglītībā, tādā veidā katra viena pilsoņa ekonomiskā atdeve kļūst daudz ievērojamāka.
Ja reiz ir starptautiskā darba dalīšana, tad kāpēc darīt dārgi to, ko var nopirkt ļoti lēti?
Bet kas notiek? Latvijā cilvēki joprojām ir ilūzijās, ka viņus glābšot eksports un ar eksportu domā, ka varēs ražot gumijniekus vai riekstu stangas, vai koka karotes un tā cels ekonomiku. NECELS!
Vienīgā valsts ar ievērojamu ražošanu iekš ES ir Vācija. Pārējās valstīs rūpniecība mirst, jo tas nav izdevīgi un viss. Tāpat Amerika vairs neražos automobiļus. Drīz sekos aviācija. Kuģubūve jau padsmit gadus ir pārcelusies no ES un ASV prom, ja arī ir, tad pilnīgi rudimentāra nozare.(abas pēdējās dēļ aizsardzības pasūtījumiem dzīvos laikam vienmēr, bet civilās ražotnes diezin vai)
Tas nozīmē, ka nekāda gumijnieku vai koka karošu ražošana

cilveex      Tas nozīmē, ka nekāda gumijnieku vai koka karošu ražošana valsti vienalga neizvilks, mazie provinciāļi neizprot, ka ir tikai lielāka procesa sastāvdaļa.

Valstis, kurās viens darbinieks izmaksā divdesmit līdz četrdesmit darbiniekus no Indijas, NEVAR konkurēt ekonomikas sfērās, kurās strādnieka alga sastāda lielu izdevumu daļu.
Konkurēt var sfērās, kurās darbinieku ir maz, toties darbinieka vērtība ir ārkārtīgi augsta. Tādās sfairās darbinieka izmaksas vairs nav ne tuvu noteicošās. Uz to arī būtu jāiet, nevis jāmuļļājas ar sieru, zivīm un koka karotēm.
Un tad vēl tas bubulis ar ekonomisko izaugsmi...
Kapēc ir TIK slikti, ka Indijā ek.izaugsme ir pāri pār 10%, bet Vācijā 2%? Kur tā ir augstāka? Kā no kuras puses. Ko nozīmē maģiskā "ekonomiskā izaugsme"?
Iedzīvotāji pērk/patērē aizvien vairāk preču. BET! Jā iedzīvotāju pieaugums ir niecīgs, kā tad varētu palielināties izaugsme ar stagnējošu eksportu? NEKĀ! Varētu stimulēt cilvēkus pirkt TRĪS mobilos, varētu stimulēt vēl biežāk mainīt sadzīves tehniku, bet tas NEVAR but bezgalīgi.
Toties valstīs, kurās strādniekiem sāk parādīties reāla nauda, nevis apmaiņas ekonomika kā lauksaimnieciskajā Indijā, tajās valstīs notiek patēriņa lēciens. Cilvēks, kurš atbraucis no laukiem strādāt piemēram kādā Adidas Indijas ražotnē, vakar tērēja 2 eirocentus nedēļā(jo nemaz nav ko pirkt, ir pusnaturālā maiņas ekonomika), pēc mēneša tērēs 20 eiro. Kāds ir lēciens? Cik procentu? 1000%! :) Tas gan renderējās uz simts ciematā palikušajiem nabagiem un lielo ģimeni, bet vienalga "ekonomiskais pieaugums" šim cilvēkam ir kādi 10% MINIMUMS. Un tā pa visu valsti.

fiolito      Ir kompānijas, kuras darba ņēmēju aicina uz 0-3 intervijām. Tā pirmā ir ar personāla speciālistiem, kuri skatās tikai uz to, vai kandidāts iekļausies esošajā kolektīvā. Ja šī ir veiksmīga, sauc uz nākamo, kurā runā jau ar potenciālo tiešo priekšnieku par veicamajiem darbiem un prasmēm. Un pēdējā atkal ir vairāk formalitāšu jautājums, kurā tiekas ar kompānijas vadību.

fiolito      Pēc kā izvēlas? Pirmais ir iesūtītais CV. Tad - kā sevi parāda intervijā/pārrunās. Ja ir atsauksmes, skatās arī uz tām. Mēs gan neprasījām, izgājām tikai uz pārrunām. Vai tas, ko pārrunu laikā prezentēja, nebija pretrunās ar CV rakstīto. Un vai atbilda mūsu minimālajām prasībām. Jo CV tika sasūtīti arī pavisam neatbilstoši...

riks      es te TV dzirdēju, ka bezdēlniekiem kompitōru un valodu kursus organizē. fufelis - ar kompitōriem pazīstos kopš uz melna ekrāna bij jāraksta DOS iekšķīgās komandas un angliešu valodu mācos kopš 5 gadu vecuma un tas nav īpaši līdzējis normāli apmaksāta darba meklējumos.
vēl gvelza glupības, ka darba devējam ne tik ļoti vajagot spečuku šaurā jomā, cik darbinieku, kurš tā platākā leņķī redz lietas.
varbūt, ka vajag, bet tas duriks jau nejaudā novērtēt.

frigida88      Pēc kāju garuma un krūšu lieluma!:))

Just_      Augstākiem amatiem īstus profesionāļus, un naudu algām nežēlo, zemākiem - pieticīgus vilcējlopus, kuri maz ēd un daudz dara.

irgo      Ja Tevi tiešām interesē pēc kā darba devējs izvēlās sev darbiniekus, tad Tev ir tikai viena iespēja kā uzzināt patiesību.....un tas ir - pašai kļūt par darba devēju......

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu