Sēta.

Postremo      Reaalajaa dziivee ir taa. Nekad nesmu saticis , nu totaali bez darba , to auksti kvalificeeto, neslinko, apziniigo darbinieku....da kaut vispaar cilveeku ar galvu, un rokaam, ne-kreisajaam divaam .Mums staav rinda ar darbiem, un darba deveejiem utt. Un nav pat svariigi kaadaa jomaa te runaaju. 2025-05-21 15:36

Ljekainiitis      Īsti meistari paši izvēlas, kur & ko darīs, nevis gaida, ka kāds viņus izvēlēsies. 2025-05-21 16:00

Reds      Daudzus zemi kvalificētus darbiniekus arvien vieglāk ir aizstāt ar tehnoloģijām. Un to pārsvarā izdara augsti kvalificēti darbinieki, kuri tehniski paveic arī to zemāk kvalificēto darbu, jo tas neaizņem nekādu laiku vairs.

Redzi pašapkalpošanās kases lielveikalos? Nav jēga censties izkonkurēt elektrību. Un lai izmuktu no tā zemi kvalificētā statusa nav vairs 5 gadi augstskolā vajadzīgi arī - iemācies vadīt cnc mašīnu un tu vairs neesi zemi kvalificēts. 2025-05-21 17:24

Sigvarts60      Apzinīgu un kvalificētu darbinieku trūkst. Par tādiem jau nepiedzimst, tādi tiek no parasta ierindas cilvēka, atbilstoši motivējot, izaudzināti un apmācīti. Ja nav vēlēšanās audzināt un mācīt, tad atliek vien sūdzēties. 2025-05-21 17:24

tracer      var paskatit ss
tad taps skaidrs
darba piedaavaajumu maz..ja atskaita taas firmas kuras meklee nonstopaa.
algas visur tuvu minimaalajai.
kautkaa sarakstijos te ar vienu sieviski..straadaa razoshanas uzneemumaa.graamatvediibaa.
staastiija ka uz sludinaajumu par parastu vakanci.kaa noliktavas darbinieks.saneemushi ap 40 cv veestules.
truukst tikai zivju cehaa.taxisti.yz fuures.paardeveeji.
a taa normaala darba nav
tas ir miits ka nevarot atrast darbiniekus 2025-05-21 17:30

forsje      Izskatās, ka pastāv abpusējs paradokss – darba devēji meklē uzticamus darbiniekus, bet paši ne vienmēr rada apstākļus, kas veicina lojalitāti. Varbūt risinājums ir abpusēja pielāgošanās, nevis tikai prasības no vienas puses? 2025-05-21 18:30

jozolsen      Stulbings.. Arī pasniegt info apgalvojuma formā..
Tādas ir manas domas un pieredze.. 2025-05-21 19:10

jozolsen      Nezināmā vēsture..Vēl par latviešiem.. 1904g. par japāņu naudu (karoja ar krieviju) Parīzē organizēja sociķu, nacion..mazākumtautību sapulci..Pēc tās sākās 1905 gada dedzināšanas..
1917. gadā uļjans atbrauc no šveices uz pīteru kontrbandā, ar Vācijas naudu un organizēšanu Karoja ar Krieviju..
Latvija ieguva neatkarību pateicoties britu impērijai, poļiem ,igauņiem.. Amerik pabaroja badā nonākušos..
Patiesā vēsture, arī netīkama 2025-05-21 20:00

vtvvi_      Ir bijusi pieredze abās sētas pusēs. Pa lielam visi zin ko vēlas un ko ir spējīgi dot - darba devējs vēlas lojālu, spējīgu un strādāt gribošu/varošu darbinieku un dot samaksu tik lielā mērā, lai, nosedzot darbinieku atlīdzības (+ citas izmaksas, + peļņa), uzņēmums spētu attīstīties un pilnveidoties (protams ir izņēmumi), bet darbinieks vēlas saņemt adekvātu atalgojumu + bonusus pretim dodot savu vērtīgāko - laiku, tālāk jau prasmes, zināšanas. Ideāli, ja darbs dod gandarījumu un vēlmi turp doties katru darba dienas rītos.
Ideāls un apzinīgs - katram ir sava izpratne par šo vārdu nozīmi. 2025-05-21 20:16

kvarts      Cilvēkiem ir pilna izvēles brīvība, un katrs var darīt ko grib. Ikviens var izvēlēties būt darba devējam vai darba ņēmējam...ja ir vēlme vienmēr var atrast iespēju labi nopelnīt... vienīgais, ja abas rokas aug no pakaļas un smadzenes ir turpat no kurienes aug rokas , tad jāmācās un jākļūst par valsts ierēdni. 2025-05-21 20:50

Irgo      ..... Darbinieks vēlas saņemt adekvātu atalgojumu + bonusus pretim dodot savu vērtīgāko - laiku, interesants viedoklis... nesaprotu kāpēc darba devējs būtu ieinteresēts maksāt par darbinieka laiku?... darbinieka laiku pārdot nevar un nopelnīt uz tā darba devējs arī nevar... citiem vārdiem sakot darbinieks grib lai viņam maksā par to, ka viņš nāk uz darbu.... bet šitādi darbinieki ir pilnas valsts iestādes... un darbinieki vēl grib "strādāt" attālināti... Tas ir viņam pat slinkums atvilktnes uz darbu... godīgākā samaksa ir samaksa par rezultātu.... nu vismaz man tā domāt... 2025-05-21 21:46

daris      Darba devējs grib lai strādnieks strādātu 24 stundas un vēl par velti . Bet savukārt strādnieks grib mazāk strādāt un vairāk saņemt . Vajag atrast kopsaucēju .
Viens otram netic , un tas ir tipiski Latvijā. 2025-05-21 22:26

rokons      Ir viens defekts darba atalgojumā, ir aizmirsts gabaldarbs. Kā vadītājam man vienalga kad un kā tā KVALITATĪVĀ detaļa ir izgatavota, bet saņems strādnieks tieši tik, cik cits gribēs saņemt drusku vairāk. Darba tirgus ir arī konkurence.
No otras puses, piedāvātie darba noteikumi arī konkurē. Darbinieki izvēlas darba vietu, kas ir vispieņemākā tam.
Un visbeidzot - arī prasmes konkurē. ja proti kut ko vienu, kaut vai lieliski, ir mazākas iespējas iegūt labu darba vietu ar labu atalgojumu, nekā cilvēkam ar universālākām spējām 2025-05-21 23:13

Epifanija      Būsim godīgi, kurš gan negribētu lielu algu par neko nedarīšanu, tad jau nebūtu mums vēlēšanu un cīņa par labāko krēslu! Diemžēl vai par laimi, tur visi uzņemti netiek, kādam tomēr ir arī jāstrādā un par minimālo valstī! 2025-05-21 23:39

Labrador jautājuma autora komentārs     Darba attiecībās vērojams lopiskums. Darba devējs vienmēr centīsies maksāt pēc iespējas mazāk vai nemaksāt vispār. Rezultātā ir darbinieki, kuri to tā neatstāj un nodedzina uzņēmumu. Bet lopiskums darba un pārējās attiecības ir sava veida progresa stimulators. Ja saproti , kad atrodies ganāmpulka, tad domā un uzvedies , kā lops. No maza lopa ar laiku izaug pilnvērtīgs liellops. 01:05

janisb      Pie sētas stāv kaudzēm, bet jēga no tām kaudzēm maza, no 40..50 stāvētājiem var uz pārbaudes laiku paņemt 1..max 2, ar cerību ka varēs apmācīt pārbaudes laikā, pārējie tipa traceri der tik par "sētniekiem", bet sētnieks jau ir. 02:02