ko dariit 50+

dabasmiilis      18:39,
Piedod, jaunkundzīt, ka aizvainoju! ;)
Arī iesaku iet humanitārās pastudēt, nevis apvainoties, kad kāds ar pirkstu parāda virzienu! 2024-01-12 02:21

Ljekainiitis  1   Mīlīt - vispirms jau tev pašam savas zāles paprovēt derētu:

Grāmatnīcu nodaļās, kas saucas "praktiskā psiholoģija" vai "filosofija un psiholoģija", blakus zinātniskiem tekstiem ir arī tādi, kam ar zinātni nav nekāda sakara. To nosaukumi runā paši par sevi: "Dzīves instrukcija", "Apskaidrības ABC", "Bezgalīgās iespējas: māksla iedzīvināt sapņus", un tā tālāk. Šī literatūra sola uz visiem laikiem mainīt lasītāja dzīvi, padarīt viņu laimīgu un atbildēt uz visiem fundamentālajiem jautājumiem. Taču tā, protams, ir tikai ilūzija[1]. Ir ārkārtīgi naivi domāt, ka, izlasot vienu vai divas pašpalīdzības grāmatas, būs iespējams iegūt izglītota cilvēka kultūras bagāžu un prāta asumu. Diemžēl (vai par laimi) – nav nekāda vienkārša veida, kas acumirklī dāvā izpratni par cilvēkiem un sabiedrību, ļaujot izvairīties no grūtā un ilgstošā darba pašam studēt un analizēt klasisku domātāju darbus."

99 % pārliecības, ka visai mīlīša spriedumi ir no sēnalu informācijas radusies, ne NOPIETNU autoru lietas lasot. 2024-01-12 11:27

dabasmiilis      Ar tādu domāšanu tālu netiksi - ir jāskatās plašāk.
Grāmatnīcas nav priekš manis - man tam nav laika.
Ir jāveido savs viedoklis, savs redzējums, jāveic savi pētījumi, novērojumi, un tad tos var salīdzināt ar visādu grāmatu autoru redzējumiem.
Bet tā pa lielam vairāk atgādina, to iepriekš raksta autora teikto, ka cilvēkam nav sava viedokļa, par savu viedokli uzdod cita viedokli, kā šajā gadījumā, uzdod grāmatu nopietnu autoru viedokli par savu viedokli, un tad, ja nu kas, tad var visu atbildību novelt uz grāmatas autoru, vai kā Briedis, kas atbildību novēla uz tiktoku. Ērti ticēt visādiem autoriem tikai tādēļ, ka viņiem ir vārds, bet ja viņi kļūdās, tad esi auzās!

Es varētu mēģināt skaidrot, bet tāpat saprotu, ka nesapratīsi, jo esi sensorais tips, tie visu uztver daudz savādāk. Sensorais koncentrējas uz visu rakstu, bet kopainu neredz[pašam viņam gan liekas, kas redz]... var kaut visu rakstu iemācīties no galvas, bet kad prasīšu pastāstīt par galveno, par šifrēto vēstījumu, viņš nesapratīs, ko no viņa gribu, sāks vēl visu rakstu citēt, bet intuīts koncentrējas uz galveno domu - meklē tikai graudus starp pelavām, viss pārējais raksts tiek atmests, jo tās ir pelavas. Parasti rakstā ir pāris atslēgas vārdi vai atslēgas teikumi, bet viss pārējais atkritumu kaudze, lai tikai tā doma atgādinātu rakstu!

Kā piemērs, ja prasi mācītājam, lai saviem vārdiem pastāsta, kas ir Dievs, bet viņš sāk citēt bībeli, tas nozīmē, ka viņam nav sava viedokļa, viņš ietekmējas no grāmatā rakstītā, tas ir kā iekaltu formulu no galvas skaitīt, bet neapjēkt, ka tas nav tavs paša viedoklis!

-Tavs pēdējais teikums tikai apliecina, ka tev nav sava viedokļa, nespēj atrast atbildes, pat ja tās ir deguna priekšā, tam tavam nokritizētajam raksta autoram bija taisnība, tu pakļaujies autoritātēm, ja Dakteris Kariņš un viņa mediji saka, ka ir jāiet uzlādēt baterijas, tu seko savas autoritātes norādījumiem, nevis ej pārliecināties, vai viņš v 2024-01-13 23:43

dabasmiilis      ...vai viņš vispār ir dakteris un vai viņam vispār ir kādas tiesības tevi uzlādēt!

Intuītam tās smadzenes daudz savādāk strādā. Ja tev prasa no noliktavas kaut ko atnest, tu skriesi pakaļ, bet es nekustos ne no vietas, kamēr neesmu saņēmis atbildes, paredzu gājienus uz priekšu - intuīta intuīcija, vispirms pajautāšu vai tas tur tiešām atrodas, vai to mums tiešām vajadzēs, lai nav tā, ka lieki jāskraida, bet beigās to nevienam nevajadzēs. Un tā ir it visā, kamēr citi skrien, es piebremzēju, lai noprecizētu.

Par smago darbu tev taisnība, bet manā gadījumā es to nesaucu par darbu, man tas ir hobijs-sirdslieta, vienmēr turēt visas maņas vaļā un vērot, izvirzīt hipotēzes un meklēt risinājumu.
Intuīts nonāk vispirms pie atbildes, un tad cenšoties saprast, kā pie tās ticis un vai tā ir pareiza, tad arī sāku visur meklēt apstiprinājumu vai noraidījumu savai atbildei[ilgstošs process, tam vajag dzelžainu pacietību], sensorie visu dara no otra gala, vispirms risina vienādojumu, un tādā veidā viņi nonāk pie atbildes! Intuīts domā hipotēzēs, ar laiku arī gūst apstiprinājumu vai noraidījumu savas hipotēzes patiesumam, novērojums, ka man par nelaimi, pārāk bieži izrādās taisnība, un es to ciest nevaru, jo tas bremzē manu izaugsmi.

Man nevajag ietekmēties no nopietniem autoriem, jo tā es pazaudētu savu es. No vienas puses jau tevi saprotu - ērti, kad tavā vietā domā un domu graudiem dalās kāds cits, kad pašam nevajag trenēt smadzenes! Ja kas, tad tikai atsaukties uz zinātni un nopietniem autoriem, bet kas tā par zinātni vai autoru, galīgi neiedziļināties. 2024-01-13 23:46

Ljekainiitis  1   Četrus aklos (kuri nezināja , kas ir zilonis) reiz pieveda pie ziloņa. Vienu pie astes, vienu pie kājas, vienu pie snuķa un vienu pie ilkņa. Un katram radās savs priekšstats par ziloni. It kā pareizs (no viņa skatu punkta).
Ar mīlīti ir tāpat. No ziloņa pamani "rakstā ir pāris atslēgas vārdi vai atslēgas teikumi" . Bet kopumā ziloni - neredzi. 2024-01-14 12:45

dabasmiilis      Priekš tevis zilonis ir par lielu, trīcēdams no bailēm skaties uz to, bet pašu galveno nepamani, jo jābaidās! 2024-01-15 05:23