Lauku labumu tirgošana covid laikā

Liesma      Vai lapa "vakcinrealitāte" pauž ko nepatiesu? Tad, lūdzu, atspēkojiet ar zinātnieku slēdzieniem, kas balstīti uz daudzskaitlīgiem pētījumiem 2021-02-15 07:01

Ljekainiitis      Vakcinrealitātes lapā ir tikpat daudz patiesības, kā faktā, ka zeme ir plakana ... 2021-02-15 08:39

LaskovijMerzavec      Lauklabums un eko ir lielākā afēra, kuras patiesos mērkus piesedz ar citām maznozīmīgàm sazverestibas teorijām, kā paraziti, memomory udens, kovidafera.

Bez elementaram krapniecībām, ka polijas vistu olu uzdošanas par Latvija ekoduper, šobrid jau tiek ieviestas gjenetiski modificētas vistas, kuras olas dēj kekaros ar vajadzigo markjejumu.

To visu apstiprina sudzibas peteretaju birojā, kà ari bezgaligi daudz aculiecinieku stasti, kas tur ir stradajuši. 2021-02-15 09:38

AivarsN      Tikai pilsētnieks, kurš pārtiku redzējis vienīgi veikalā, var domāt, ka tā visa ir vienāda. Jeb kurš dārzenis no lielveikala, kardināli atšķiras no piemājas dārzā, vai siltumnīcā augušā. Ne tikai tomāti un gurķi, bet pat kartupeļi, kuri baroti tikai ar minerālmēsliem, pārdozējot slāpekli, ir vienkārši pretīgi, salīdzinot ar tiem, kuri saņēmuši tikai dabīgas barības vielas. Tikai nesen to atklāju. Gribēju iegādāties kādu jaunu kartupeļu šķirni, tāpēc tirgū divas nopirku degustēšanai. Pēc atsauksmēm abām vajadzēja būt garšīgām. Taču man tās galīgi neiepatikās. Nopirku no tā paša pārdevēja labi zināmu šķirni. Man par lielu pārsteigumu, garša un pat konsistence ļoti atšķīrās no man zināmās. Kā vēlāk noskaidrojās, tas zemnieks nelieto nekādu organiku, bet tikai minerālmēslus. Vienīgais veids, kā tikt pie patiešām garšīgas un veselīgas pārtikas, ir iegādāties to tikai no zināma ražotāja. Mazpilsētās vēl var ko atrast tirgū. Taču Rīgas tirgos, pārdevēji paši to preci ir iegādājušies nakts tirgū un katru dienu no cita zemnieka. Jā protams, audzēt dabīgi, sanāk mazliet, vai pat stipri dārgāk. Interesanti, kāpēc cilvēkiem ir tik svarīgi, kāda emblēma rotā viņu telefonu, auto un pat apģērbu, bet tik vienaldzīga attieksme pret to ko ēd, lai gan no tā ir atkarīga veselība un reizēm pat dzīvība? 2021-02-15 16:18

LaskovijMerzavec      Tu esi izaudzejis un apgaadajis kaut mazu ciemu, ar visu nepieciesamo, visu cauru gadu???


/...skatas uz slavenajiem un razenajiem bananu laukiem, Bauskas pusee.../ 2021-02-15 17:15

AivarsN      Audzēju ne tikai sev, pat tabaku. Ar veikala cigaretēm jau var noindēties. Banānus ļoti sen neesmu pircis, jo tie novākti pilnīgi zaļi, kas zin ar ko vēl indēti, lai izskatītos gatavi un nesabojātos. Tāpat kā daudzi citi dienvidu augļi un ogas. Kāpēc lieki riskēt ar savu veselību? Āboli taču vēl glabājas tāpat, bet ogas saldētavā. Šis tas vēl izžāvēts. Bez importētās produkcijas var ļoti labi iztikt. 2021-02-16 20:45

LaskovijMerzavec      Vēlreiz, atkārtoju .... vai vari visu izaudzēt, lai ar visu apgādatu piemēram ciematu un neviss ar ko sanāk, bet ar to ko tur vēlas... 2021-02-16 21:01

AivarsN      Kāpēc vienam cilvēkam vajadzētu apgādāt veselu ciematu, ja pat nav uz to specializējies? Tiem ciemata iedzīvotājiem pašiem rokas nokritīs, ja katrs sev iekops mazu dārziņu? Veselība uzlabosies un kas var būt garšīgāks un veselīgāks par paša izaudzētu? Industriālā lauksaimniecība ir zemes iznīcināšana. Pasaulē tā katru gadu iet bojā miljoniem hektāru zemes. Un tad klaigā ka pārapdzīvotība un drīz būs bads. Ar dabīgām metodēm auglība tikai palielinās un pat tuksnesi var iekopt. Taču lieljaudas tehnika tur neder. Ir jāatgriežas pie zemes un bezdarba nebūs. Ēdot dabīgu pārtiku, arī daudzas slimības izzudīs. Tajā visā ir tikai plusi. 2021-02-16 21:52

LaskovijMerzavec      Klau, kā Tu domā,vai tie kas nodrošina oho,internetu,mašīnu tiem ir laiks audzēt barību ģimenei??? 2021-02-16 21:58

AivarsN      Tie, kuri ir tālu no zemes, pārtiku var nopirkt tieši no ražotāja. Vai industriālā lauksaimniecība varētu pastāvēt bez milzīgajām subsīdijām? Protams ka nē. Cik cilvēku tiek nodarbināts viena modernā traktora izgatavošanai, sākot ar rūdas, naftas ieguvi? Kur vēl inženieru, konstruktoru armija, megarūpnīcu būve un tā visa administrēšana! Un visi viņi grib nopelnīt vairāk par pašu lauksaimnieku, kurš viņus vienīgais baro. Tāpēc tiem zemes un pārtikas indētājiem tiek maksātas milzīgas subsīdijas, lai viņi nebankrotētu dēļ dārgās neefektīvās tehnikas un izejvielām. Dabīgā lauksaimniecība spēj izdzīvot pat šajos negodīgās konkurences apstākļos. Kas notiktu, ja lauksaimniecībā vispār atceltu subsidēšanu, jeb pareizāk teikt neefektīvās un indīgās lauksaimniecības lobēšanu? Mums būtu daudz tīrāka pasaule, veselīga pārtika, izzustu bezdarbs. Tikai cilvēki vairs nebūtu tik atkarīgi no sistēmas un būtu grūti pakļaujami. Tiesa gan, visi tie, kuri silti iekārtojušies un nodarbojas ar darba imitēšanu, būtu spiesti sākt strādāt. Mehanizācijai jeb kurā nozarē ir jābūt pēc iespējas praktiskākai un efektīvākai. Tad arī produkcija būs lētāka un nevajadzēs tik briesmīgi strādāt, lai to varētu iegādāties. Taču parazītiskajai sistēmai ir izdevīgi visus paverdzināt. Tāpēc jeb kura tehnika tiek ražota maksimāli sarežģīta, mazefektīva, ar īsu ekspluotācijas laiku. Pat ražošanas un valsts pārvaldes process tiek maksimāli sarežģīts, lai tas būtu pēc iespējas neefektīvāks, cilvēku darba un dabas resursu ietilpīgāks. Dzīvot vajag vienkāršāk. Tad arī dzīve kļūs vieglāka un baudāmāka. 2021-02-17 10:46

LaskovijMerzavec      Es Tev vnk uzjautaju, cik Tu vari nodrošināt ar tipa “dabigi”?

Cik kg, tonnas - uzglabashanu, transportu

A ko atbildi? Tipa blanla, blaaaaaaa.... tb neko reali pats nevari un ari nesaproti... 2021-02-17 12:27

AivarsN      Bet es taču skaidroju, ka tā nav mana pamatnodarbošanās. Esmu galdnieks. Arī dabīgi saimniekojot var daudz izaudzēt, pat tonnām. Agrāk ar to darbojos. Un kāpēc obligāti vajag daudz? Vienkārši ar to var nodarboties vairāk cilvēku. Tad arī pietiks visiem tiem, kuri paši neaudzē. Senatnē planētu apdzīvoja daudz lielāks iedzīvotāju skaits, vismaz 25 miljardi, bet neviens nebija badā. Piedevām, pārtika bija tikai dabīga, veselīga un pilnvērtīga, nevis kā tagad, ķīmiski uzlaboti pārtikas rūpniecības atkritumi, ar tādu indīgo vielu koncentrāciju, ka mirst kā mušas un bez tabletēm nekādi. Nahren kādam tāda pārtika, ja var izaudzēt un ražot kvalitatīvus produktus? Kāda jēga cilvēku darbu aizstāt ar robotiem, ja cilvēki tamdēļ paliek bez darba un iztikas līdzekļiem? Pārāk daudz tie sociālie parazīti no sevis iedomājušies. Tieši ar viņiem vajadzētu sākt planētas iedzīvotāju skaita samazināšanu, jo jēgas tāpat nekādas, bet resursus katrs patērē kā nelielas pilsētas iedzīvotāji kopā. 2021-02-17 19:43

LaskovijMerzavec      Bet es Tev skaidroju, ka prastu elementāri rēķināt, tad izrēķinātu cik daudz vajag cilvēkus lai saražotu,novāktu pārtiku....tad. varbūt beigtu atgremot lietas,kurām nav reāla pamatojuma. 2021-02-17 20:09

AivarsN      Īsto vēsturi vajag mācīties, nevis okupantu sacerēto. Pat piemājas saimniecības varētu saražot pietiekami daudz pārtikas, ja vien būtu iespējams to normāli realizēt. Taču ES likumi un industriālo lobēšana, to padara gandrīz neiespējamu. 2021-02-17 20:54

LaskovijMerzavec      Vēsture nav matemātika.

Tikai elementāri, ja sajēgtu kko no ražošanas, tad nemuldētu ne ar ko nepamatotas teorijas, ka visu var piemājas dārziņā izaudzēt, kopā ar cūkām un pārējo... 2021-02-17 21:27

AivarsN      Padomju laikā piemājas saimniecībās, ārpus darba laika, saražoja aptuveni tik pat daudz produkcijas, kā valsts saimniecībās. Tūlīt pēc tā dēvētās neatkarības atgūšanas, kad katrs varēja izveidot zemnieku saimniecību, Latvijā radās milzīga pārprodukcija un dārzeņus vajadzēja atdot gandrīz par velti. Atverot robežas, Latvijas tirgu pārpludināja ES lauksaimniecības produkcija par dempinga cenām. ASV un ES vecās dalībvalstis saviem zemniekiem maksā lielākas dotācijas, nekā vērta viņu produkcija, plus vēl apmaksā eksporta izdevumus, kā Polijā. Tāpēc viņi var pārpludināt citu valstu tirgu, pārdodot savu preci zem pašizmaksas cenām un vēl labi nopelnīt. Tā mēs zaudējām savu cukura nozari, bet tikai retais spītīgākais zemnieks, vēl mēģina audzēt kaut ko pārdošanai, negodīgās konkurences apstākļos, bet lielajās saimniecībās pusi platības aizņem rapsis, kuru faktiski tikai degvielas ražošanai izmanto, bet pārējās platībās aug kvieši, vai reti kāds cits graudaugs. Lopkopības nozare tāpat tikai atsevišķās vietās vēl saglabājusies, jo subsīdijas mūsu kolonijas zemniekiem maksā vairākkārt mazākas, kā citās ES valstīs. Piemājas saimniecībās ne visi pat sev izaudzē pārtiku. Tieši tāpēc vispār pastāv subsidēšana, lai bagāto valstu zemniekiem neviens nespētu sastādīt konkurenci, bet Latvijas industriālajiem zemniekiem nelielas subsīdijas maksā tāpēc, lai viņus neizkonkurē dabīgā lauksaimniecība. Ja likvidētu subsidēšanu vispār, tad pasaule īsā laikā pārvērstos par ziedošu dārzu un nevienam netrūktu veselīga, dabīgi audzēta pārtika. Kam pietrūktu darba pilsētās, varētu pārcelties uz laukiem audzēt pārtiku. Pat tagad, pie tik neizdevīgiem noteikumiem, daudzas ģimenes pamet pilsētas. Ieguvēji būtu visi. 2021-02-18 09:22

LaskovijMerzavec      Padomju laikos, kimikālijas no gaisa lēja. Piemājas zemnieki,par pāris polšiem pirka kombikormu un vēl par polšu degvielu. Vēl arī lauku uzaara. Un veikalu plaukti bija TUKŠI... viss viena liela kroplība...

Izaudzē kko nopietnu, apstrādā, uzglabā, piegādā un tad pastāsti reāli, neviss atreferē citu utopiskos savārstijumus 2021-02-18 10:50

AivarsN      Esmu audzējis un ļoti labi zinu, kādi šķēršļi tiek likti, lai neviens neko neaudzētu. Izaudzēt var tonnām produkcijas, pat nelielā piemājas saimniecībā. Taču dēļ idiotiskajām ES prasībām, realizēt to visu ir gandrīz neiespējami. Indēt cilvēkus ar visdažādākajām ķimikālijām lielveikalu produktos drīkst. Taču lai oficiāli pārdotu ekoloģiski tīru mājas produktu, atļauju saņemt ir gandrīz nereāli. Tāpēc iestājoties ES, no tirgus pazuda īsta mājās cepta maize un citi ļoti kvalitatīvi izstrādājumi. Pat mājās audzētus dārzeņus, augļus, ogas, nevar pārdot veikaliem, vai ēdināšanas uzņēmumiem. Rīgas tirgū iekļūt, zemniekam praktiski nav iespējams. Veicot lielo attālumu līdz Rīgai, labi ja izdodas savu preci atdot par puscenu nakts tirgus uzpircējiem. Tikai tāpēc, gandrīz visi laucinieki tagad audzē tikai savam patēriņam, lai gan varētu izaudzēt pat 10 reizes vairāk, pilnīgi nodrošinot visu patēriņu valstī. Kas notiks, ja dēļ kovidšova slēgs robežas un pat saindēto importa pārtiku nepiegādās, kas ir ļoti iespējams? Laucinieki kā jau parasti, sevi būs nodrošinājuši, bet ko ēdīs pilsētnieki? Tieši tāpēc, atbalstīt vietējos ražotājus un beigt indēt sevi ar importa pārtiku, ir pilsētnieku pašu interesēs. Starp citu, Padomju laikā bija ļoti stingras kontroles minerālmēslu un sevišķi jau pesticīdu lietošanā. Neviens produkts nenonāca tirgū, vai pārstrādes uzņēmumā, bez pārbaudes uz nitrātiem. Pat nedaudz pārforsējot ar slāpekļa minerālmēsliem, vai pat kūtsmēsliem, savus dārzeņus varēja izbērt grāvī. Šodien vairs netiek veiktas nekādas pārbaudes. Milzīgajos arbūzos un importa dārzeņos, pieļaujamās nitrātu normas tiek pārsniegtas vairākas reizes. Dēļ izmantotajiem pesticīdiem vīnogu, granātābolu un citu produktu audzēšanā, ir reģistrētas smagas saindēšanās, alerģijas un pat nāves gadījumi. Bet par to jau nav pieņemts runāt, jo mums taču noteikumus diktē žīdu tirgotāji, nevis zinātnieki un valstu valdības. Iegādājoties preci no zināma 2021-02-18 12:55