Vai tiešām trūkst darbinieku?
Lasu ziņās, ka darba devēji sūdzoties, ka neesot darbinieku. Bet pašķirstot vakances smiekli nāk, ka rakstīts garantētais mēneša atalgojums 90 eur???? Nu OK tas bija apkopējai, bet ir arī vakances, kur piedāvā inženierim 635 uz papīra. Un ja kaut kur ir ap 1000 eur alga, tad kā likums ir vajadzīgs vīrietis, kaut ko celt, stiept, betonēt, mūrēt vai ar C kategorijas autovadīšanas prasmēm. Izskatās, ka vergu pietrūkst nevis darbinieku.
joens
2
...... nu bet tad izsludina uzņemšanu tādiem speciālistiem kā tev vajag. Sūti viņus mācīties, maksā stipendiju un paraksti līgumu, ka 5 gadus viņam pie tevis būs jāatstrādā pēc tam .....
Uz papīra viss jauki, bet tas attiecas tikai uz lielajiem, kam bizness iet (Latvenergo utml.), kam iet sliktāk (vai neiet), šis ekonomiski ir mission impossible.
Emma45
3
12
Interesanti, ko tādu pārcilvēcīgu būtu jāizdara, piemēram, sekretārei, par pusvelti, lai bosene pēkšņi palielinātu algu. Ja būtu boss, vēl var iedomāties, besenei, nē.
Nav dzirdēts, ka solīto algu pieliktu. Ka cilvēkus pa lēto izmanto 3 mēnešus it kā pārbaudes laikā un tad nepaskaidrojot atlaiž, to gan zinu.
Nevajag sūkstīties par nodokļu slogu. Tas visur liels un LV nav tas lielākais. Cita lieta, ka LV darba devējiem pārāk ātri gribas tikt pie jauna džipa, jaunas mājas, grezna dzīvokļa, gribas Maldīvas un vēl viskautko.
Bet vainīgi mēs paši. Vāca taču parakstus par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. Parakstu pietrūka. Toties Igaunijā šo likumu pieņēma.
andrisz
2
4
Es neparakstījos par atceltu NĪN vienīgajam īpašumam, jo priekšlikumā nebija noteikta šī vienīgā īpašuma maksimālā vērtība (piem., 100.000 EUR), līdz ar to - ja es būtu parakstījies, tad iegūtu bagātnieki un samazināto valsts budžeta ienākumi veselībai, dziesmusvētkiem, kultūrkapitālam, zinātnei, aizsardzībai, utt.
Sociāldemokrātiska politika ir jāievieš kompleksi un pārdomāti, tad visiem būs labi, arī strādājošiem. Šogad un nākošgad ir vēlēšanās, iespēja domāt un rīkoties plašāk par savu ikdienas skatījumi. Bet cik daudzi to sapratīs? Izskatās, ka maz gan. Lielākā daļa atstās šo lēmumu bagātnieku vaļā, kas tad arī pieņems sev izdevīgus lēmumus. Un tad pēc tam sūrosies pa portāliem par nabadzību, darba trūkumu, utt. Galīgi nesaprotama loģika.
fargo
2
7
šādas ir sociālisma sekas - brīvā tirgus un darbaspēka ierobežojumi, neskaitāmas birokrātijas uzliktas regulas uzņēmējdarbībai, sagrozīts tirgus, subsidētas nozares, ārkārtīga valstu monetārā neelastība, kopējās valūtas dēļ. tam klāt disfunkcionāla sociālā sistēma, kuras vienīgā iespēja eksistēt ir iznīcinoši nodokļi uzņēmējdarbībai un darbiniekiem. difunkcionāla veselības sistēma, kura ir atkarīga no šīs atkal disfunkconālās sociālās sistēmas.
šīs ir sekas regulējamai ekonomikai.
viela pārdomām - 170 tūkstoši dažādu ierobežojumu, noteikumu, regulu. katru niecīgāko uzņēmējdarbības veidu regulē, nosaka, aizliedz aidzliedz un aidzliedz un aidzliedz, jo... jo kāda kārtējā ierēdņu grupa kaut kur sēž un regulē to, ko viņiem nekad regulēt nedrīkstētu - pilsoņu ekonomisko brīvību.
visa eiropas ekonomika ir kā ēzelis, kam ir uzkrauta nepanesama nasta, tas knapi kust, bet tam mugurā uz nastas vēl sēž vesela kompānija ar cilvēkiem ancukos, kas nekad savā mūžā paši nav nopelnījuši pat grasi, tomēr, tas viņus netraucē pavēlēt, norādīt, pamācīt, regulēt un "sakārtot" nozares. latvijā šī nozaru "sakārtošana" vispār kļuva pasakaina. tas bija kā segvārds, ka tiks izdoti vienam no oligarhiem piederošajiem uzņēmumiem izdevīgi pilnīgi mākslīg ierobežojumi un konkurence tiks likvidēta. un nozare tika uzskatīta par "sakārtotu".
cilvēkiem it kā vajadzētu saprast, ka nedrīkst uzticēties kārtējiem "sakārtotājiem", vēl vieniem, kas atnāk un ar regulām iznīcina veselas nozares. nebalsot ne par vienu, kas vēlas vēl vairāk ierobežot cilvēku brīvības.
zappa 5 10 Ir viena problēma: alga ir jānopelna...
Mela
10
Te varētu ņemt to pašu maslova piramīdu. Sākumā jānosrošina cilvēka oamatvajdzības. Ja cilvēkam nepietiek no algas līdz algai dzīvojot ļoti taupīgi, tad īsti nevar cerēt, ka viņš būs labs darbinieks. Tas jau sen ir pierādīts.
Darbinieks ir darba devēja lielākais kapitāls, un tajā attiecīgi ir jāiegulda, jo tieši šis kapitāls atnesīs peļņu.
Torpedo 2 5 Kapitālisms - tā ir uz cilvēka zemākajiem instinktiem (personīgās naudas kaudzes sarausšana uz līdzcivlēku rēķina) bāzēta sistēma, kas sabiedrībai kopumā neko labu nespēj dot, tikai negatīvas emocijas un netaisnību
VILFORS 2 5 zappa, vai tie kas strādā nav pelnījuši algu?
cerise8
1
3
1) trūst vergu pērc/pārdod jomā. Pārāk daudzi grib pelnīt(biznesu taisīt), bet tirgus mazs;
2) trūkst tālbraucējšoferu, jo veiksmīgi nodarbojamies ar dempingu Reiropā;
3) trūkst IT cilvēku starptautisko korporāciju filiālēs, jo mūsējie gudrāki par indiešiem un ukraiņiem;
4) prastajajos darbos, jo alga tāda, ka grūti galus savilkt...
5) bizness uz pārbaudes laika darbiniekiem;
6) fiktīvi sludinājumi - darbinieks jau sen noskatīts, bet procedūra pieprasa konkursu...
Tas tā, ievadam :) :)
RRAGANA
1
6
"Darbiniekam ir jādomā nevis par algu salīdzināšanu, bet savam prasmēm."
Reāli iespārdošs texts! Bļinčiki! Darbinies iet strādāt pirmkārt DĒĻ algas, nevis lai ziedotu bosenei savu laiku un prasmes! Un kurš vairāk maksā(diemžēl algas apmērs sekretāres amatā ir tāds, ka tas ir primārais noteikums), pie tā arī iet rukāt. Attieksme privātajā sektorā 90% gadījumos ir puslīdz vienāda. Pirms krīzes gan situācija bija nedaudz savādāka.
Tā kā nevajag te fleitēt par kaut kādu prasmju pierādīšanu laika gaitā. To konstatē jau darba intervijās un pirmajās darba nedēļās. Ja boss nespēj ko tādu izvērtēt uzreiz, tad tas liek apšaubīt bosa, kā labticīga un biznessspējīga uzņēmēja reputāciju.
Par valsts/pašvaldību sektoru vispār nav runa. Tur citi meža likumi valda.
zappa VILFORS. Vai Tu esi atvaļinājumā?
kvarts 1 Man uzņēmumā vajadzīgs projektu vadītājs, algu maksāšu tik lielu cik darbinieks vēlas... bet tāpat nevaru atrast kas gribētu strādāt.
RRAGANA
2
Kvarts
Nu ja tas projektu vadītājs ir vajadzīgs vien uz pāris mēnešiem, tad varētu būt, ka ir problēmas atrast izmisušu pr.vadītāju, kurš atrodas ilgstošā bezdarbībā. Šajā gadījumā algas lielums nespēlē būtisko lomu, svarīgāks ir darba pastāvīgums.
kvarts Man vajag pastāvīgā darbā...esošie jau 9 un 5 gadus strādā....
fargo
1
5
pārdomām - lai cilvēks nopelnītu algu 50 eiro dienā, cik viņam būtu jāpārdod piemēram kokakolas, saldējuma vai minerālūdens, ja viņš strādā par vasaras atspirdzinajumu pārdevēju?
reāli?
otrs jautājums, cik ir jānostrādā it drošības analītiķim, lai nopelnītu 50 eiro? stundu. varbūt pusotru.
vot ir var padomāt, kā ir kas un kāpēc.
m600 2 1 Strādāt priekš sevis neesat domājuši? Ja ir rokas galīgi no dē neaug un cilvēks nav galīgi apdalīts ar prātu 1000€ jau nu var sev nopelnīt. Jā protams jāiespringst un to 1000 neviens negarantēs, pašam vien būs jānopelna un pašā sākumā iespējams ka 1000 būs neaizsniedzams sapnis. Bet labāk jau neiespringt, palamāt sliktos darba devējus, un gaidīt nelielu bet garantētu ikmēneša ienākumu. Lai stress un pakaļas raušana paliek citiem
VILFORS 2 Un kas notiks, kad visi sāks priekš sevis strādāt? Katrā ziņā nekas prātīgs.
m600 1 1 Tad nav vērts žēloties
Mela 1 2 Ja atveru savu biznesu,m600, man vajag darbiniekus. Kur ņemšu, kad katrs uz sevi steādās?
runcizs
1
11
Par šo tēmu, kā sistēmanalītiķis, esmu jau komentējis, īss kopsavilkums:
1. Darbinieks uzņēmējam ir resurss, tāds pats kā elektrība, gāze, degviela, izejmateriāli, kurus uzņēmējs pērk savas produkcijas radīšanai. Lai uzņēmums konkrētā vietā (Latvijā) varētu šo resursu iegādāties, darbiniekam šeit ir jābūt, uz vietas.
2. Resursu cenas nosaka ārējie, no uzņēmēja neatkarīgi apstākļi. Dažiem resursiem cenas tiek noteiktas ar Regulatora apstiprinātiem tarifiem, dažiem - ar svārstībām pasaules biržās, citiem - ar pieprasījuma/piedāvājuma attiecību. Darbinieka minimālo cenu nosaka dzīves izmaksu Latvijā līmenis - ja darbinieks ar darba devēja piedāvāto algu var savilkt galus kopā (šeit izdzīvot), viņš ir pieejams, ja nē, tad darbinieks dodas uz ārzemēm un viņa te vienkārši fiziski nav.
3. Darbinieka cenu nosaka tikai un vienīgi iepriekšminētās dzīves izmaksas. Latvijas dzīves dārdzībai 1000 EUR mēnesī uz rokām ir diezgan pieticīgs dzīves līmenis, savukārt zem 700 EUR mēnesī vienkārši nevar nopirkt pārtiku un samaksāt komunālos maksājumus.
4. Pieredze, kvalifikācija, zināšanas utt. nenosaka darbinieka cenu, bet gan viņa konkurētspēju darba tirgū. Arī t.s. "mazkvalificētajiem", lai dzīvotu šeit, ir jāmaksā rēķini un jāpērk pārtika, viņiem neviens atlaides nedod.
5. Ir dzirdēti neveiksmīgu "uzņēmēju" prātuļojumi par tēmu "cik tad darbiniekam man ir jāienes, lai es viņam varētu maksāt TĀDU algu?". Atbilde: darbinieks uzņēmumam neienes NEKO! Uzņēmējs pelna ar to, ka darbinieka radīto produkciju pārdod dārgāk, nekā kopumā izmaksājusi šīs produkcijas radīšana. Un vienīgais darbinieka uzdevums ir precīzi un kvalitatīvi izpildīt darba devēja norādījumus, lai izgatavotu labu produkciju.
Kamēr netiek runāts par to, vai uzņēmēju piedāvātās algas atbilst Latvijas dzīves izmaksām, tikmēr var ilgi spriedelēt par stratēģiju, komunikāciju utt. izstrādi. Un drukāt bukletiņus aizbraucējiem, taisīt sociālās platformas un rīkot karjeras d
Mela runcizs, nu man ļoti patīk šis teksts! nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 65) | nākamās >> |
Vai tiesham LV ir daudz darba un trukst darbinieku? (64)