Profesijas, kas nav uz mūžu. Vai programmētājs tāda ir?

Kaut kā sāk piegriezties tas, kas ikdienā pastāvīgi jāiedziļinās sīkumos un detaļās. Kad biju jaunāks, tad tas bija OK, tas bija interesanti, bet likās, ka no tā ir kāda jēga. Bet gadiem no vietas ir viens un tas pats. Cik ilgi tā varēs izturēt? Liekas, ka gribētu darīt kaut ko vispārīgāku, kaut ko, kas noderīgāks plašākam lokam, varbūt vairāk strādāt ar cilvēkiem.

Douglas Coupland Microserfs rakstīja, ka par programmētāju var strādāt tikai 7 gadus, šo gadu laikā tad ir jāpaspēj saraust bagātība, kāds start-up jāizveido. Pēc tam vairs šo garīgā darba slodzi nevar izturēt. Man jau būs vairāk kā 10 gadu un liekas, ka notiek kāpšanās atpakaļ.

Kā ir citiem? Vai arī citi ir gatavi strādāt visu mūžu savā profesijā. Finansisti arī strādājot tikai kādus 10-15 gadus un tad ir sapelnījuši visam mūžam. Neticu, kā grāmatveži var izdzīvot, bet ir ļoti daudz vecāka gadagājuma grāmatvedes, tātad var...

no_matter (2015-11-28 13:30)      Shkjiet, ka tas, cik ilgi var nostraadaat vienaa profesijaa/darba vietaa vairaak no katra pasha atkariigs - viens var nostraadaat visu muuzhu vienaa uznjeemumaa, citam prasaas ik pa laikam kaut ko pamainiit un ne jau tikai taapeec, ka kaut kas ir saacis nepatikt vai apnikt...

Man pashai ir pat nepiecieshamiiba visu laiku pilnveidoties(pagaidaam veel vismaz), taapeec ir apguutas dazjaadas profesijas un tas pat nenoziimee, ka ir regulaari jaamaina darba vieta...

jokapec (2015-11-28 15:59)      Man ir 3 profesijas, visās vairāk vai mazāk darbojos... garlaicīgi nav.

janisb (2015-11-28 16:31)      Strādāt lielā kantorī par programmētāju ir "mērkaķa darbs" līdzīgi kā kādā fabrikā pie konvejera, nav brīnums, ka smadzenes atrodējas...
Bet tiem, kas programmē piemēram exploitus, dzīve vienmēr in interesanta :D

Ellocka (2015-11-28 16:35)      Pirmā profesionālā pieredze ir kā speciālistam - tajā skaitā programmētājam. Pēc tam, projektu vadītājam. Arī IT nozarē taču tādi ir. Ja psiholoģiski spēj to darīt un esi gatavs iemācīties. Es neizmācījos par programmētāju, jo manā laikā PSRS tas bija tika šūpulī un RPI (tagad RTU) izpildījumā nebaudāmi un nepielietojami (tie, kas pabeidza, nestrādā profesijā). Bet ieguvu citu inženiera diplomu, sākumā biju speciālists, pēc tam un tagad lielo tehnisko projektu vadītāja. Lai savas nākamās darba vietas varētu iegūt caur kadru atlases firmām, nepieciešams arī MBA un projektu vadītāja diplomi, sertifikāti utt.

JurisK (2015-11-28 16:59)      Jebkuraa darbaa, jebkuraa darbavietaa neesot ieteicams straadaat ilgaak par septinjiem gadiem, taalaak saakaas rutiina un apnikums. Saraust bagaatiibu 7 gadu laikaa - tas nu izdodaas, domaaju, tik varbuut vienam no tuukstosha:) Maacies un pilnveidojies, nepiekjeries vietai, meklee jaunas iespeejas - tas ir aktuaali jebkuraa darbavietaa. Droshi vien, ka programmeetaaji nav iznjeemums.

Ellocka (2015-11-28 17:07)      p.S. Savas pieticīgās pašgatavotās pusdienas baudu kopā ar grāmatvedēm Ņinu un Allu, kas ir 1-3 gadus vecākas par mani, bet savu darbību veic organizācijas izvēlētajās datorprogrammās ;D Un tas ir nevis aiz nabadzības, bet gan aiz tā, ka ir svarīgi, kāda pārtika tiek patērēta (strādāju pārtikas nozarē).

fargo (2015-11-28 17:34)    1 šaubos, ka ir jāmaina profesija. varbut vnk papildināt ikdienu ar ko, kas ir ārpus rutīnas. hobiju? visu piķi tāpat nenopelnīsi, pat ar vispārāko garīgo sasprindzinajumu. pēc īsa laika vajadzēs atkal... piķi.
brīvdienās vēlreiz iziešu cauri strabona ģeogrāfijai. vēlāk vēl kaut ko. nekad nav garlaicīgi, vienmēr ir ko darīt. pa ceļiem pastaigāt.
kantorplanktonisms var kļūt baigā stagnācija, tas tā ir. nemaini darbu, bet papildini ikdienu ar ko, kas patīk un ir kaut cik derīgs.

DanaL (2015-11-28 20:26)    1 Jēdziens "profesija uz visu mūžu" jau sen ir novecojis un pa lielam nekad nav sevi attaisnojis. Ar nelieliem izņēmumiem, kā piemēram, maniem vecākiem, kuri visu darba mūžu nostrādāja par inženieriem vienā iestādē.

Tagad daudz aktuālāks ir jēdziens "karjeras modelēšana", jo pastāv uzskats, ka ik 5 - 10 gadiem cilvēks, strādājot vienā un tajā pašā vietā, izsmeļ savas potences. Ir jāmaina vai nu amats vai darbavieta. Un nav nekāds brīnums, ja 40 vai pat 60 gadu vecumā sagribas uzsākt kaut ko pavisam jaunu, atklāt sevi pavisam citā ampluā, uzsākt kādas studijas utt...

Un visstulbākais ir tas, ka bērnam jau pusaudža vecumā jāizvēlas, kādā virzienā strādāt turpmākajā mūžā.

Esmu konkrēts piemērs. Lai gan skolā bija labas sekmes gan humānitārajos, gan eksaktajos priekšmetos, izvēlējot studēt pirmos. Diemžēl neizturēju konkursu, un aizgāju uz RTU, izstudēju inženierus... Un ļoti maz strādāju savā konkrētajā specialitātē. Regulāri esmu mainījusi darbības virzienus, un zinu, ka mainīšu atkal...

Un rīkojos šādi, vēl neko nezinot par karjeras modelēšanu.

Tā ka vēlu veiksmi karjeras modelēšanā!

Karmensita (2015-11-29 10:34)      Bagātību sarausi?

Tad kur problēma?????

Karmensita (2015-11-29 14:23)      Bet ja nopietni, maini. Ja jau tāda doma prātā ienākusi.
No savas pieredzes saku, var to izdarīt- 50 gadu vecumā sāku apgūt jaunu profesiju, kam ar iepriekšējo nekāda sakara nav. Tagad esmu tikusi līdz 3.kursam.
Laiks rādīs, kas tālāk būs. Man patīk abas profesijas- pēc mācībām ceru strādāt arī iepriekšējā profesijā.

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu