Piens un tā cenas veidošanās.

trafs      Polus, par džipiem Tev tainība, bet par konkurenci- salīdzini subsīdiju lielumus Tevis pieminētajās valstīs un pie mums. Lauksaimniecība nevar būt rentabla bez nopietnām subsīdijām ! Cita lieta, ka mūsu valdība šajā jautājumā vienmēr ir bijusi Kangara lomā.
Un Ķīnu gan nepiemini ! Vai Tu strādātu par 5 $ vai rīsu sauju dienā ?
Pūre arī žēlojās, ka mūsu audzētāji nevar nodrošināt vajadzīgo ogu daudzumu. Zini, cik Pūre par kg maksā ? Un cik zemniekam jāmaksā cilvēkam par 1 kg salasīšanu ? Tu lasītu ogas par velti ? Cik Tu gribētu saņemt par šo darbu ? Vairāk nekā Pūre par iepirktajām ogām ... Bizness ???

cilveex      Beidzot arī kāds minēja platību maksājumus. Dīvains tirgus ir administratīvi regulējams, kura dotācijas vienas muitas zonas robežās ir atšķirīgas, kas no iesākuma padara produktu gala cenas atšķirīgas, pirms zemnieki vispār "atvēzē izkapti".
Vācijas zemniekam izmaksātie 600eiro par hetāru ir.... tas ir kā? Tā ir konkurence?
Bet liksim mierā ļauno likteni.
Nākamā kroplība vienotās muitas robežu ietvaros ir dažādās valūtas. Tas arī ir nonsenss, ja reiz ir vienots tirgus.
Tatad mums ir:
a)atšķirīgas kvotas(kuras atkarīgas no 100 un 1 apstākļa, bet gkārt no smagākā maka turētāja gribas, tb Vācijas)
b)atšķirīgi līdzmaksājumi
c)atšķirīga situācija ar valūtu
nav vērts pieminēt pasu zemnieku nespēju nopietni kooperēties valsts līmenī jau 20 gadus.

Bibine      aii nu vispirms ir taču jāsaprot, ka VEIKALA PIENAM un pienam ko saražo govs ir ļoti maz kas kopīgs ! Tāpēc šeit runāt par piemaksām piena piegādātājiem piena pārstrādes uzņēmumiem un cenu kāpumu veikala plauktos stāvošām PIENA TETRA PAKĀM ir muļķīgi.
Patreiz Latvijā ir reģistrētas 187000 govis, bet piena pārstrādes uzņēmumi teju 39. Pēc dzirdētās informācijas, lielāko daļu šīs piena pārstrādes uzņēmumi savas iekārtas ar darba ražīgumu nodrošina teju tikai par 65 %, bet iekārtām izmaksas veidojas katru dienu, tāpēc kādam par to ir jāsamksā vai jānosedz izmaksas.
TO Polus - nonākot Latvijas lauku vidē ar teorētiskām zināšanām globālā lauksaimniecības ekonomikā būsi bankrotējis pirms nopelnīsi pirmo peļņas latu !
piekrītu arī Trafa piebildei par to Latvijas zemnieku salīdzināšanu ar citu valstu zemniekiem ir vienkārši nekorekti, lai teiktu ko vairāk.

marmorakaraliene      Ražojoša (jebkurā nozarē) Latvija, lai kā jums te visiem tas nepatiktu, bija vajadzīga un varēja pastāvēt PSRS laikos, kad bija liels noieta tirgus. Patreizējā Latvija ražojoša (arī jebkurā nozarē, lauksaimniecību t.sk.), nevienam , ieskaitot valdību, nav vajadziga. Par to pacentās bāleliņi, ne jau marsieši,steigšus aizverot durvis uz Krievijas tirgu un izlaupot rūpniecību ...un kolhozus.

trafss      Marmorakaraliene, daļēji Tev jāpiekrīt, bet tikai daļēji. Protams, PSRS lika mums ražot, bet TĀ ražošana arī bija SUBSIDĒTA, lai gan citā veidā. Proti- energoresursi tika piešķirti par pusvelti, arī liela daļa izejvielu. Kolhozos uz 1000 ha bija bariem dzērāju traktoristu (kuri par dzeršanu saņēma algu) un daudz traktoru, degviela, minerāļi u.c. bija par kapeikām. Tagad dīzelis maksā 4 reiz dārgāk par piena litru (iepirkuma), par minerāļu cenu bail pat runāt. Un nevar noliegt, ka eiropas žī.. ir ieinteresēti iznīcināt mūsu lauksaimniecību- spilgts piemērs ir miljonu maksāšana par to, ka piekrita likvidēt cukura ražošanu Latvijā. Par mūsu deputātiem vispār riebjas ko teikt.

bitite27      Paldies! Esmu izglītota!!! Man šiem runātājiem gribas pajautāt,-vai govi vispār tuvplānā esat redzējuši,vai vismaz uz plakāta pie sienas.
Kāpēc neko vairs nedzird par veikaliem,kas tirgoja pienu tieši no piegādātāja???
Kur palika tie tūkstoši govju,kas bija 15-20 gadus atpakaļ?

bitite27      Atbilde tiem ,kas nezin,ka zemniekiem bija noteiksts ,kādu traktoru var iegādāties ar susīdiju palīdzību. Baltkievijā ražotais traktors ,ievests Latvijā,saucās -lauksaimniecības mašīna un netika subsidēts!

marmorakaraliene      trafss - PSRS laikos visa dzīve tika subsidēta - iedzīvotāji subsidēja paši sevi, nezaņemot algas. Man bija kolosāls pasniedzējs RPI, politekonomists, kurš zem četrām acīm man to visu izskaidroja. Nebija bezmaksas izglītības, nebija bezmaksas medicīnas - jau iepriekš viss tika no algām norēķināts.

Vikinja      Es visu saprastu, bet visvairāk mani besī, kad to pienu, ko tirgo "pa tiešo," bez starpniekiem, tjipa, vai nu vārtu rūmē, vai tirgus stendā, kad to pienu pārdod šķaidītu!!
Tas ir tik stulbi, pēc tam brēkt, ka nepērk!
Da nafig Tu, zemniek, šķaidi to pienu vai krējumu!

bitite27      Padomijas laikos pienu iepirka par 25 kapeikām litrā un vēl maksāja par tauku %-3-5 kapeikas! Tad varēja dzīvot zaļi!
Tie kas tirgo vārturūmēs,ir NELEGĀLI! Viņiem nav atļaujas to darīt.
Tie, kas piegādā saviem pircējiem ,to nekad nedarīs!
Paskataties ,kas notiek Rīgas centrāltirgū-ir galdi pie kuriem stāv rinda un tajā pašā laikā blakus, kur nav neviena pircēja.

Bibine      TO bitite27:
Ja vēlies iegādāties pienu tieši no piegādātāja/ zemnieka tad ir jāiet uz Centrāltirgus piena paviljonu, jābrauc uz laukiem pie kāda zemnieka u.t.t.
Latvijas Republikas likumdošana ir tāda, ka uzņēmums kurš ražo pienu z/s, SIA ut.t.t. lai varētu pienu pārdot veikalā kopā ar citiem piena pārstrādes uzņēmumiem viņam ir jāiegūst gluži tāds pats status PIENA PĀRSTRĀDES RAŽOTĀJS kā šiem , bet tie kas pienu pārdod vietējos tirgos u.t.t. tie ir PVD ieguvuši tikai apliecības uz kurām ir rakstīts MĀJRAŽOTĀJS, uz kuru attiecas pilnīgi citi MK noteikumi, kuros ir noteikts kur drīkst pienu pārdot un kur nedrīkst. Kāpēc ir tā un necitādāk vienkāršā valodā runājot, tai gadījumā kad pienu pārdodam pienotavā - piens skaitās kā izejviela no kuras tiks ražoti piena produkti, bet kad pienu pārdodam no savas sētas tulītējam patērētājam tas jau ir gala PRODUKTS. Lielāko daļu tie veikali, kas arī uzdrošinājās pārdot tāda veidā pienu ir bankrotējuši, rimiķos un maxsimos normāli saprotošs cilvēks saprot, ka nav ko tur tādu produktu meklēt.
Par tām govīm, kuras bija pirms 15 - 20 gadiem: iz savas ilgo gadu darba pieredzes par šo jautājumu. Šajos 20 gados Latvijā piensaimniecība vismaz 5 reizes ir pārdzīvojusi ļoti smagus brīžus, kad piena iepirkuma cenas pamatīgi nokritās tad nu lūk tajos brīžos izteikti tiek izkauti lopi, bet ir jāsaprot, ka tos kurus vienreiz nogalina otreiz nepamostas !(deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija ap 500000 govis) Kā teikt, apēdām tās daudzās govis !
p.s. bet ja runājam par atražošanu (t.i. cik ātri varam dabūt vietā dzīvu govi ) tad nu lūk:
1. apsēklojot govi - pēc 9 mēnešiem piedzimst telīte,
2 tad viņa 18 mēnešus aug,
3. kad sasniegusi 18 mēnešu vecumu viņu apsēklo un atkal gaida 9 mēnešus

Polus      Nu tā, sakāmā tik daudz, ka pat nezinu, ar ko lai sāk. Labi, par visu pēc kārtas:
trafs,
1) Vai tad, piemēram, ķiploku audzēšanā (no Ķīnas ievestos bieži var redzēt Rimi) galvenā izmaksu komponente ir roku darbs? Pie tam, no Vidzemes tos aizvest uz Rīgu ir nedaudz tuvāk kā no Ķīnas, attiecīgi rodas jautājums par metodēm, ko izmanto mūsu zemnieki.
2) Pasaki konkrēti, cik cilvēki prasa par 1 kg ogu salasīšanu, un es pateikšu, cik adekvāti tas ir. Valstī, kur bezdarbs ir tuvu 20%, censties "nopelnīt" ar ogu lasīšanu ir vismaz dīvaini. Tas ir eksistenciālais pabalsts, nevis labas dzīves pamats.
3) Mans skatījums uz lauksaimniecību un daudzām citām nozarēm ir tāds, ka, nespējot konkurēt tradicionālā veidā, ir jāmeklē jaunas iespējas, jāeksperimentē, iesaistot zinātniekus. Mums tak ir vesela Lauksaimniecības universitāte, kurai vajadzētu būt n-tajām idejām par to, ko un kā darīt labāk. Brazīlija šajā ziņā ir lielisks piemērs - tieši ar zinātnieku iesaisti panākot nopietnus uzlabojumus produktivitātē. The Economist bija plašs raksts par to, varu pameklēt, ja interesē.

cilveex,
1) Papētīju jautājumu par tiešajiem maksājumiem. No http://ec.europa.eu/agriculture/fin/directaid/2008/annex2_en.pdf pieejamās informācijas saprotu, ka tiešo maksājumu apjoma kritēriji ir piesaistīti lauksaimniecības zemes izmantošanas intensitātei + kaut kas attiecas arī uz dzīvnieku veidu. Vispār jau ideja nav nepareiza - ja zemi izmanto intensīvāk, tad arī nozares kopējais iespaids ir lielāks. Attiecīgi arī nozīmīgāk ir nodrošināt vienmērīgāku ieņēmumu plūsmu. Šajā jautājumā gan labprāt uzklausītu citus viedokļus un skaidrojumus - būšu tikai pateicīgs.
2) Pārvērtētā valūta gan nav tik nozīmīga produktivitātes griezumā (t.i, izslaukums uz vienu

Polus      Oi, izteikts zīmju deficīts.
bibine,
1) Es lauksaimniecību neskatu no emocionālā aspekta, iedomājoties sevi zābakos un kūtī, bet gan kā jebkuru citu uzņēmējdarbības veidu. Ja rakstot šos komentārus man blakus nav govju, tas nenozīmē, ka mans viedoklis noteikti ir kļūdains;
2) Žēl, ka nevar pievienot Excel grafikus un tabulas. Pameklēju EUROSTAT datus par govju skaitu un kopējo saražoto piena apjomu. Izdalot otro ar pirmo, iegūstam piena apjomu uz 1 govi. Tātad: no 2002.-2009.g. govju skaits samazinājies 204,6 līdz 165,5 tūkst. Iegūtais piena apjoms pieaudzis no 385 līdz 595 tūkst tonnu. Attiecīgi piena apjoms uz 1 govi pieaudzis no 1,88 līdz 3,6 tonnām. Lielisks progress! BET - Vācijā viena govs gadā vidēji dod 6,78 t piena, ES-25 vidējais ir~6 t, bet ES-15 - 6,4 t.

2) Produktivitātes atšķirība skaidrojama ar to, ka mums ir daudz mazu, sadrumstalotu saimniecību (skat. kp.gov.lv pētījumus). Bet paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc mēs esam gandrīz 2x mazāk produktīvi par ES-15 valstīm? Tieši šis ir daudzu problēmu cēlonis, kuru vajadzētu risināt, nevis cīnīties ar sekām, tas ir, zemnieku finansiālajām problēmām.

3) Papētīju arī citu valstu praksi piensaimniecībā. Citur tiek eksperimentēts, testēti dažādi govju uzturēšanas varianti, bet mēs, šķiet, tā vien cenšamies pārlēkt grāvim, katru reizi pielietojot vienu un to pašu taktiku un katru reizi tajā iekrītot. Skat. http://www.thedairysite.com/ Poļi arī runā par konsolidācijas nepieciešamību. Skat. http://ec.europa.eu/agriculture//markets/milk/hlg/acadbl12_szajner_doc_en.pdf

5) Runājot par iepirkuma cenām, paskatiet šo un padomājiet (atceroties, ka piens pie mums maksā tikpat, cik Stokholmā vai Berlīnē): http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/graph.do?tab=graph&plugin=1

sievietearcepuri      Nu bet pieriebušies jau tie lielveikali! Vienmēr rindas pie kasēm,,,
Bet kas tad liedz nabaga zemniekiem apvienoties un paņemt vienu iztirgotāju savam svaigi slauktajam lauku pieniņam? Bet tur būs vajadzīgas piena kvalitātes analīzes!
Es pienu pērku tirgū pie viena zemnieka un esmu ļoti apmierināta: piens normāli sarūgst pēc pāris dienām rūgušpienā, nevis paliek riebīgi smirdīgs kā no veikala pakām.

trafs      Polus, prieks par Tavām teorētiskajām zināšanām, BET- neviena teorija bez prakses nav nekam derīga! Neviena! Zini, ar kādiem līdzekļiem tie paši vācieši panāk to ražību no govs? Ķīmiju pārzini? Mums te apkārt saimnieko vācieši un dāņi, drīz arī mūsu zeme būs bīstamo atkritumu izgāztuve... Un viņiem pat nenovācot ražu ir peļņa ! Kā Tu domā, kā tas ir iespējams- iearot nenokultu labību, gūt peļņu ?!
Nu nesalīdzini tomēr Vāciju ar Latviju, kamēr nav vienādi spēles noteikumi !
Un pilsētnieku spriedelējumi par lauksaimniecību atgādina katoļu baznīcas, ar pāvestiem priekšgalā, attieksmi pret abortiem- ne viņi dzemdējuši, ne grūti bijuši !

bitite27      Vācijā govis ganītas netiek,ir tikai pastaigu laukumi.Mūsu govis ganās(pārsvarā) ganībās.Tikai ziemas periodā tiek turētas kūtī.
Par lielajiem ganāmpulkiem-govis stresainākas,nav iespējama individuāla pieeja.Mēs jau kohozus pārdzīvojām! Varbūt ka nekāpsim otreiz tur pat!!!
Mazās saimniecības baltās uz PAŠU spēkiem.Visas problēmas sākas ar labiem darbiniekiem-pat mēsli ir pareizi jāmāk iztīrīt!!Par slaukšanu nerunāsim!Vienreiz nepareizi izslaukta govs izmaksā ļoti dārgi-tas zinātājiem.

blaumane      es arī labprāt pirktu pa taisno visu pārtiku no zemniekiem, bet piena paviljonā it kā zemnieku ražotajam krējumam, ir piegāzta klāt ķīmija, speciāli pārbaudīju, pie sky @ more lielveikala gaļu tirgo par 8 latiem kg, zemnieki, jūs prātu esat zaudējuši savā alkatībā? kaut kā par samērīgām cenām tirgot nevarat? vienīgais labais piemērs ir čiekurkalna tirgus- piens un gaļa par normālu cenu un patiesi labā kvalitātē, bet tā ir vienīgā man zināmā vieta un dzīvoju daugavas otrā pusē, tapēc braukt to gaisa gabalu ir par tālu un dārgu, tiešam nevarat kooperēties, atvērt savus veikaliņus vai kioskus un "iekabināt" tiem mēslus tirgojošiem lielveikaliem, jā, un ķīnā neviens vairs par 5 dolāriem nestrādā, viņiem vidējā alga jau vairākus gadus ir tāda pati kā pie mums, tā ka nevajag ķīnu piesaukt, viņi māk strādāt un ar galvu domāt nevis čīkstēt un vainīgos meklē

Bibine      Polus !
1. Lai vismaz kaut cik Tev būtu objektīva informācija par Latvijas govju produktivitātes rādītājiem tad ieskaties šeitam :
http://www.ldc.gov.lv/?u=lv/ciltsdarbs/parraudziba/piena/govis/govis
2. Ja Tev būtu kaut MINIMĀLAS zināšanas ģenētikā - kvantitatīvā un kvalitatīvā, tad kā ekonomists ar maģistra grādu spētu saprast, kāpēc esošo govju produktivitāte ir tāda un nekādi citādāk.
3. Neviens jau negrasās apstrīdēt Tavu viedokli, bet to, ka Tev trūkst elementāra izpratne - kā aprēķina govij piena produktivitāti noslēgtā laktācijā- par to gan speciālistiem šai jomā būtu ko teikt.
4. Par zinātni un eksperimentiem - cerams ka ir kaut kāda nojausma, cik tādas izprieces izmaksā, un kurš ir galvenais sponsors šajā gadījumā. Uiiii, un par to eksperimentu virtuves daļu , Tu nemaz neko nezini, tapēee labāk tik ļoti par to taaa nepriecājies ! Trafs jau deva mājienu !

Polus      1) Lai korekti salīdzinātu datus, svarīga ir vienāda izejas datu metodoloģija. EUROSTAT šādu opciju piedāvā, par LDC neesmu pārliecināts. Es nepretendēju uz kilogramu precizitāti govju produktivitātes mērījumos, bet uz korektu pieeju datu salīdzināšanā gan;

2) Labi, Vācija nav derīga. Papūlējos paskatīties citas valstis. Slovēnijā (pēc tās pašas metodoloģijas) vidējais izslaukums ir 4.57 t jeb 27% augstāks kā LV, Zviedrijā - 8,5 t (!!!), Somijā - 8 t. Jūs šīs valstis gribat saukt par piesārņotām vai tomēr ļoti efektīvām? Es labprāt uzklausītu, kas tad ir tie faktori, kas rada šo grandiozo starpību (un to saku bez kaut kāda naida vai smīna, bet patiesas intereses vadīts).

3) Bibine, padalies ar minimālajām zināšanām ģenētikā un pastāsti, kāpēc ziemeļos dzīvojošās govis spēj būt 2,5x produktīvākas par Latvijā esošajām.

4) Un atmetiet domu par Latviju kā brīvdabas muzeju, kā arī dogmatiskos aizspriedumus pret jebkādiem zinātniskiem eksperimentiem. Ne jau Latvija ir tā, kas nosaka spēles noteikumus. Ja tie neapmierina, tad no spēles nākas gluži vienkārši izstāties, dodot iespēju darboties tiem, kas spēj spēlēt un vinnēt.

trafs      Polus, vai Tu varētu spēlēt, teiksim- hokeju, ja par Tevis iemestajiem vārtiem dotu 1 punktu, bet par pretinieka- piecus ? Tu te skandini govju produktivitāti (kas protams ir svarīga un daudz Tev taisnības), bet tagad nosauc skaitļus- cik saņem par platību maksājumiem, mērķdotācijām, utt., utt., Tevis piesauktās valstis un cik mūsu zemnieki !
Ja Tev nav aizspriedumu pret zinātniskiem eksperimentiem, ēdini vien savus bērnus ar ģenētiski modificētu soju, piena pulveri, nitrītsāli un citu sadzīves ķīmiju... Nu ja- ārstiem tak arī vajag darbu !

Polus Kā jau iepriekš minēju, tiešo maksājumu apjoms ir funkcija no zemes apstrādes intensitātes un dažiem kritērijiem attiecībā uz to, kādus lopus saimniecība... nākamās atbildes