Vai tas normāli strādāt un dzīvot ar prieku?

Krasula (2009-12-25 14:19)      Es parasti cenšos gūt prieku vai gandarījumu no tā, ko daru. Pāslodze, gan jāatzīst, var radīt apātiju vai pat vieglu depresiju.

Mazais_Princis (2009-12-25 15:56)      Strādājot Latvijā gandrīz vienmēr nācās strādāt virsstundas.. projekti, termiņi- pārsvarā tas gadījās dēļ kolēģiem, no kuriem savu darbu izpildē biju atkarīgs es pats.
Tagad strādājot UK- plkstn. 18:00 visi visu pamet kā ir un mājās prom...

uikulabs (2009-12-25 17:13)      manuprat tikai labi padarits darbs dziivei dod garshu;)
bet fifidrillu neapskauzu un ieteiktu izdariit visu lai tiktu no taada darba prom,dziive nav tik gara lai teretu to laujot par sevi nirgaties.

slieks (2009-12-25 18:41)      Ir darbinieki, kas vienmēr izskatās pārstrādājušies, un ir darbinieki, kas rēāli dara daudz, bet nekad neizskatās pārstrādājušies. Diemžēl pēdējos priekšnieki uzskata pat par bīstamiem, jo netiek līdzi viņu domu ātrumam un amplitūdai. Viņiem arī krauj virsū jebko, aizmirstot attiecīgi materiāli stimulēt.
Mana bēdīgā pieredze ir tāda, ka ir jāstrādā godprātīgi (jo mēs taču cienam sevi un savu darba devēju ;-)), bet nav ko taisīt no sevis trieciennieku, ja vienīgais rezultāts būs sadegšana darbā. Drusku diplomātam ir jābūt.

JurisK (2009-12-25 20:52)      Tāpēc ciest nevaru regulāru darbu no pirmdienas līdz piektdienai, no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā! Un tā visu mūžu! Sen jau būtu nosprādzis!:)

greciga18 (2010-01-06 21:26)      Aitas ir- ātri atradīsies cirpēji....

mekleeju_tevi2 (2010-02-06 09:16)      Kas liedz veidot savu firmu un strādāt ar prieku?Uz priekšu ,tad viss būs izcili!!!Nebūs darba devēja,būsi mainītās lomās.Ar prieku maksāsi valstij nodokļus .

Ingaxx (2010-02-20 00:25)      Manas meitenes un pavārs strādā ar prieku, jokojās katru mīļu brīdi, jautrojās, bet no darba neatraujās un kvalitāte no tā necieš, gadās arī ilgāk pastrādāt, kas nekādu naidu neizraisa, nezinu, kur vaina meklējama - gaisotnē varbūt?

aina26 (2010-04-15 20:04)      komentāros ir tik daudz patiesības , ka vēlos pievienot savus novērojumus - nevienam darba devējam neinterē tava personīgā dzīve kā tu tiec ar bērniem galā[man bija kolektīvā vecmeita , precēts bezbērnu pāris, neprečejies priekšnieks]] , viņem nepatika, ja bērni pazvanīja uz darbu lūdza kādu padomu[ 12 un 7 gadu veci] , tagad es pati dodu 4 cilvēkiem darbu , bet lai tagad varētu veltīt sev laiku pagāja 12 gadi, nekas nav viegli, lai to sasniegtu, vēl joprojām braucu ar lietotu BMW, ģērbjos vienkārši, nav māja ir dzīvoklis utt

mazinhjais (2010-12-18 20:37)      Jāsmaida ir vienmēr, arī tad, kad ir bēdīgi. Jo katrs strādā priekš sevis. Un mūsu organisma "klausa" mūsu sajūtām: ja ir skumji, ieslēdzas pašiznīcināšanās programma, ja ir prieks - atjaunošanās.
Tā ak var izvēlēties.....

men (2014-03-23 19:17)      ja no tava darba kāda jēga -tad jā... :))

maruta100 (2014-06-15 21:22)      Kādreiz arī es tā strādāju 10 - 12 stundas darba diena - 10 min. laikā vajadzēja paēst (noskriet no 4. stāva uz 1., izstāvēt rindu un ierīt ēdienu), pačurāt un atpakaļ pie darba un gadijās no daža laba "priekšnieciņa" dzirdēt "dura". Apriebās un aizgāju privātā biznesā un kā izrādās esmu bijusi reti laba darbiniece un ne maz ņi dura. Tagad esmu pati sev priekšniece, apkopēja, administrators, grāmatvede un darba veicēja un nemaz nenožēloju.

mazinhjais (2014-06-16 18:48)      Es visu daru ar prieku - gan darbā, gan mājās. Vienīgā starpība ir tāda, ka mans darba devējs ir --> es pats! Un tādu darba devēju var gan izlamāt gan pateikt paldies...