Kolēģi ārpus darba laika.

riebekle (2018-05-31 22:10)    2 Nez, man forši kolēģi. :) Visi, arī no bijušajiem darbiem, ieraugot mani, krīt ap kaklu un prasa, lai nāku atpakaļ. :) Un nekad neaizgriežas.

Torpedo (2018-05-31 22:12)    6 Nu, nezinu - kaimiņus daudzdzivokļu mājā un kolēģus darbā neizvēlās - vnk kā paveiksies. Pilna pasaule tak ar visādiem iijotiem un visi viņi tak kkur strādā

Marija_Anna (2018-05-31 22:22)  2 4 Kolēģi un ex kolēģi bija un ir otrā ģimene.
:) , rīt pat, ar daļu no ex atpūtas vakars, kaut vairākus gadus jau neesam kopā.
Ja dzīve kādreiz savestu kopā ar viņiem vēl, neatteiktos būt kopā un izlīdzēt darbos un ne-darbos :).
Protams , ir gadījies pa kašķim, bet tas ir tik dabiski un pārejoši.

krumuzagis (2018-05-31 22:36)    1 Laikam jau mēs te 7 miljardi, ne jau visi viens otru zinam, vēl jau katram vecumam un dzimumam savas gaitas, nav ko ar visiem pretimnacejiem laika čupoties.

neko (2018-05-31 22:57)    2 Es teiktu te nu bez variantiem: nepatīc tu tam kolēģim. Kāpēc? To nu domā pats.

krumuzagis (2018-05-31 23:18)      Man ar pret dažiem kadriem bij antipātijas, bet tā neteicu neko ka tas un tas nav īsti okei, drīzāk caur tautā sauktām padjobkām devu mājienus, un par to ka nepamanija ārpus darba laika viens ar vaicāja es tev tur iztālēm māju tu man nemāj, sanāk tādi interesnati pigori pa pilsētu vai laukiem staigā cilvēki kautko dara beigās paši viens otru nemaz nepamana, tikai kautko dara, lai tik darbiņš padarīts.

valmierietis333 (2018-06-01 02:51)  1 1 Es parasti esmu aizņemts ar savām domām ,kad eju pa ielu - jāvēro puķes un meitenes , kārtīgi jānopēta , jālasa viņu domas , paralēli vēl jādomā ,ko rīt taisīt pusdienās , vēl jādomā par laiku un kosmosu , domās kāds dzejas pantiņš jāuzraksta - tā es ne vienam vien pazīstamajam paskrienu garām !

Man vienkārši nav laika meklēt ar acīm uz ielas paziņas , man daba tuvāka par kaut kādiem cilvēkiem ,kas to vien alkst - kā vēlas mani sveicināt , tā kā neeksistētu cita pasaule!

Nevajag uz ielas klaunādi taisīt , pamani - pasveicini ; bet ja nevienu neievēro smaržojot pienenes , nav par to jāuztraucas - aiziesi uz darbu un pasveicināsi !

valmierietis333 (2018-06-01 02:55)  1 2 Man vienā darbā vajadzēja pusotru gadu ,lai iemācītos kā katru kolēģi vispār sauc (kādi 20-30mit purni), jo izvairos no čupošanās !

Tessa (2018-06-01 06:34)    2 man ir izcili kolegji, viens otram paliidzam, izpaliidzam, mums sapas humora izjuta un darba atrums. un vel, viss notiek godiigi un sabalanseti.
darba, kura nostradaju daudzus gadus, kolegjem ar nebija ne vainas. kad nomainiiju to uz savu pedejapunktasperiendarbu, tur gan bija maita. bet ne es vieniiga ta domaju, tapec viss nak atpakalj un joprojam neviens vinju nesveicina. ir nopelniijusi.

puuuka (2018-06-01 06:57)    1 hmmm...laikam vienkārši nevēlās Tevi pazīt...esi laikam īpaši labs kolēģis bijis.Reizēm mēdz būt arī tā.....

av2 (2018-06-01 07:10)      es peec sejas gandriisz visus atpziistu, pat no seniem laikiem, ja kopaa straadaats , kaadus gadus. A vaardus gan neatceros. Un ja nejaussi kur pasauliitee saskrienamies, nav probleemu pasveicinaaties, parunaaties.

Vaukskis (2018-06-01 07:33)  2   Ļoti nepatīkama situācija, taču kolēģus izvēlas priekšniecība un algotie darbinieki pārsvarā burtiski mēdz strādāt algas, nevis lai tikai būtu kopā ar citiem līdzīgiem interesentiem, dēļ, izņēmums laikam ir radošās profesijas. Jācenšas tādos brīžos, kad klaji ignorē, atcerēties, kas jūs tikai vieno un to, cik aktuāli tas ir šajā vietā šajā brīdī; ja tā, kā šķiet, ir tikai naudas pelnīšana, nāktos norīt krupi un sadzīvot ar domu, ka kādam nozīmē- labākā gadījumā- pilnīgu nulle, vienvārdsakot, neko, esi neinteresants ! Labi vēl, ja atklāti neko tev nepārme un neperina, savas domas tāds patur pie sevis; par šādu kolēģi jāpacenšas ārpus darbalaika, ja vien nav nepieciešams, nedomāt ! Turpmāk arī nesveicines ar šo cilvēku.. .

puuuka (2018-06-01 08:04)    7 Vaukski/zini,es Tev nepiekritīšu...ja esi bijis labs cilvēks,kolēģis...tevi atcerēsies ar labu vārdu vienmēr, un arī pēc entajiem gadiem,bet ja esi bijis kāds priekšnieku stukačš,kas pa visām varēm cenšās citus nomelnot,lai tikai sev paslavas no priekšnieku puses izpelnītos,vai ja dēļ tevis regulāri cieš viss kolektīvs,tad tādu cilvēku labāk redz ejam kā nākam.
Man 90tajos,bija darbs,kur nostrādāju 10 gadus,kamēr firmu aizvēra(īpašnieks bija vācietis),bet līdz pat šai dienai,katru gadu visi 16cilvēki,kas tur strādājām satiekamies pie mūsu šefa fazendā.Bet viens kolēģis ar kuru strādāju kopā citā darbā,mētājās no viena darba uz otru un visur viņam ir slikti,jo apkārt vieni maitas,tikai viņš tas labais.
Tā kā .......

Jurijs55 (2018-06-01 15:20)      Tas tad kad cilvēks nepatīkams, vai neinteresants, vai mazsvarīgs, pie tā viņš / viņa ir nesabiedrisks, nerunīgs, rezervēts, iedomīgs, nelabsirdìgs.

Aivels (2018-06-01 23:04)      Manuprāt, cilvēks vnk., ir tik dziļi iekritis, savas problēmas, ka viņš vnk, negrib vai nevar nevienu redzēt sev apkārt.
Katra zina, nevajag aiztikt, tādu cilvēku šāda momenta.
Neuztraucies, domāju, ka viņš, noteikti, ka nedusmojas uz Tevi.
Vari to pieminēt, kāda cita reize kad viņu satiksi, kaut vai tajā paša darba.

solvitas (2018-06-02 09:07)    1 Tak normāli! Es arī neraujas baigi čupoties ārpus darba laika, ietur distancīti ar kolēģiem. Darbs ir darbs un atpūta ir atpūta. Ir jau vēl visādi bijušie klasesbiedri, kursa biedri un tad vēl bijušā vīra kolēģi. Nu šos gan izliekos, ka neredzu vai ne atpazinu, aizeju ielas otrā pusē vai skatos uz citu pusi. Baigais jau nu man tur priekš katram tagad klārēt, ka izšķīrāmies un par lielu priekšnieci tikusi neesmu un tā. Un vispār ik pa laikam ir vēlme norobežoties no nevajadzīgiem kontaktiem, ja tie kļūst pārāk uzbāzīgi. Un tad jau vēl ir tie, kuri augstu uzrāpušies pa karjeras kāpnēm, tiem atkal negribās iet klāt, jo tie atkal padomās, ka es viena no tām, kam kaut ko no viņiem vajag tik dēļ tā, ka viņš tāds svarīgs tagad, tos arī izliekos nepazīstam. Tā kā galā rezultātā paliek pāri tikai daži vai nu īpaši jaukie un mīļie vai arī tādi, kuri paši nesās man klāt un metās apskaut un izprašņāt.

rokons (2018-06-03 09:55)    1 Gadās, ka kolēģi kļūst par personīgiem drauguem, bet reti. Citādi - tikai paziņas, un ar gadiem visi mainās, pat vizuāli, tāpēc jau nav nekādu kontaktu ar laiku

VecmeitaARrunci (2018-06-03 13:17)    1 Es ar koleegiem necupojos,pietiek jau ar darba laiku.ja satieku uz ielas,sasveicinaamies un paaris vaardus parmijam,paarsvaraa par laiku un ko daraam tagad.principaa jo mazaak zini,jo labaak ir.ir jau,kuri cupojas briesmiigi,tad sastriidas,tad salabst,tad maina cuposanaas lokaaciju.speej tik izsekot,kuram par kuru nejautaat un kopaa straadaat nelikt.

hugo_diego_armando (2018-06-03 13:53)    1 darbs ir darbs,bet privātā dzīve ir pavisam kkas cits.

Jesuisla (2018-06-07 10:11)      Ja otram cilvēkam ir iemesls jūs uztver kā ļoti lojālu darba devejam un entuziastisku pret darbu, tad tādā veidā viņš izrāda savu attieksmi pret darbu, bet nevis pret jums - tas nav personiski .
Ja tomēr tas tā nav , tad iespējams ka tas ir personiski - celoņi ? vai nu jūsu raksturs, manieres kuras viņš darba vietā pacieš, bet brīvdienās tomer grib norobežoties , vai arī, ja esat pamanijis dīvainības citu attieksmēs pat sīkumos, tad par jums ir izteiks kāds autoritatīvs viedoklis un tiek gatavota jūsu atlaišanas iespējams saistībā ar darba optimizāciju

violeta (2018-06-08 22:31)    1 Es nestrādāju tur kur dzīvoju,lielpilsētā nesanāk tik bieži ar kolēģi saskrieties,kur nu piepilsētā.Izdevīga taktika,mazāk kāds zin,kas notiek,saldāk guli,nedodot lieku informāciju klačām.