Krīzes iemesli

iterators (2009-06-19 09:29)      1.vienigais oficialais medijs LR - Latvijas Vestnesis, visi pārējie ir dzelteni
2.LB noteiktajam kursam un birokratu skaita pieaugumam sakaribu var izteikt kā 5.kartas polinoma vienadojumu.

utji_butji (2009-06-19 09:42)      1. Lata tirgus vērtību var redzēt komercbanku noteiktajos valūtas pirkšanas/pardošnas valūtas kursos. LB noteiktais valūtas kurss izmantojams tikai grāmatvedības uzskaitei. Te noteikti nav meklējami krīzes iemesli!
2. Es (Esam(!?)) noteikti nekādus birokrātus neesmu savairojusi!
3. Ar tādu algu kā skolotājiem neviens nav gatavs uzņemties lieku atbildību un "sadegt" darbā skolās.

JurisK (2009-06-19 09:47)      Tai pat laikaa valstiis, kur ir reaala finansu kriize, vieteejaa valuuta strauji kriit tieshi tirgus dariijumos, ASV piemeeraam. Par smagaako gadiijumu - Islandi vispaar nav ko runaat, tur kronas veertiiba jau 3-reiz zemaaka un turpina kristies! Tai pashaa Islandee skolotaajs reaali jau sanjem 3 reizes mazaak.

Uhuhuu (2009-06-19 09:58)      Ja cilvēkus nepadara piesardzīgus vispārzināmais, ka neizglītotu un nepieskatītu bērnu savāc iela, tad viņus pārliecinās pieaugošs prāta lētums un vardarbība pret privātīpašumu un pašiem. Tad par skolotājiem un to lomu vairs nebūs jātērgā itin nemaz.

utji_butji (2009-06-19 10:22)      JurisK
Tā ir valūtas devalvācija nevis krīze.
Kādas valsts valūtas vērtības samazināšanu attiecībā pret citu valstu valūtām sauc par devalvāciju. Lata devalvācija, lai panāktu eksportētāju konkurētspējas palielināšanos pasaules tirgū un vienlaikus daudz vairāk zaudētu importa (piemēram, energoresursu un izejvielu) sadārdzināšanās dēļ, neveicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā.(c)
/Latvijas Banka/

BuutlsBamtrinkets (2009-06-19 10:33)      Nu bet kurss tokš mākslīgi tiek uzturēts.
Tam ik mēnesi tiek tērēti miljoniem latu, lai tas kurss nekristos.
Tā notiek jau turpat 15 gadus.
Tas saucas piesaistītais kurss, JurisK.:)

PEKSIS66 (2009-06-19 11:28)      Lata kursam nav nekāda sakara ar krīzi. Patiesībā lats ir tas pats eiro, tikai nevis 1, bet 1,4. Latvijas banka var samainīt VISUS latus pret eiro, šeit problēmu nav. Lata kursu šūpināt būtu jēga tikai tad, ja mēs kaut ko nopietnu ražotu vai pārstrādātu - pašreiz kursam nav būtiskas nozīmes.
Krīzei ir visciešākais sakars ar milzīgu (apjoma un izmaksu ziņā) valsts pārvaldi un korupciju. Mūsu varenākās firmas ir attīstījušās "vinnētu" valsts pasūtījumu rezultātā, līdz ar to negatavas darbam reālā tirgū.

riks (2009-06-19 11:31)      Lata kursam nav nekāda sakara ar krīzi.
droši zini?

Kamija (2009-06-19 11:33)      "Tā notiek jau turpat 15 gadus." Man domāt, ka tomēr pēdējos piecus ;)

Par izglītību:

"Eiropas Kopienu komisija norādījusi, ka ASV viena astoņpadsmitgadīga persona, kas pārtraukusi izglītību, pēc provizoriskiem aprēķiniem vidēji dzīves laikā kopā valstij izmaksā USD 450,000 (EUR 350,000). Šī summa ietver zaudētos nodokļus, lielāku vajadzību pēc veselības aprūpes un valsts palīdzības un izmaksas saistībā ar lielāku noziedzību un likumpārkāpumiem. Apvienotajā Karalistē ir aprēķināts, ka, ja par 1% vairāk darbaspējīgo iedzīvotāju pabeigtu vidējo izglītību, nevis būtu nekvalificēts darbaspēks, valsts iegūtu aptuveni GBP 665 miljonus gadā, jo samazinātos noziedzība un palielinātos peļņas potenciāls..."

/EK komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās/

JurisK (2009-06-19 11:53)      Valuutas tirgus veertiibas kritums un valuutas devalvaacija, man domaat, ir divas dazhaadas lietas. Devalvaaciju veic centraalaa banka, samazinot valuutas veertiibu, tas ir - uz to pashu seguma apjomu(vai mazaaku) sadrukaajot papildus papiira naudu. Pagaidaam no daudzmaz attiistiitaam valstiim nevienaaa devalvaacija, cik zinu, nav veikta. Vot kaadaa veidaa, teereejot miljoniem lastu var notureet valuutas tirgus veertiibu, Buutl, gribi teikt, ka iepeerkam zeltu nejeegaa? Valuuta ir tik veerta, par cik tirguu vinju var paardot!

BuutlsBamtrinkets (2009-06-19 12:15)      "uz to pashu seguma apjomu(vai mazaaku) sadrukaajot papildus papiira naudu"
Tas ir 19/20gs monetārais tips, mūslaikā daudzas valūtas ne tuvu nav ar kaut ko nosegtas, izņemot godavārdu, tb uzticību konkrētās valsts ekonomikai. Tas informācijai.
"gribi teikt, ka iepeerkam zeltu nejeegaa"
Kā, tavuprāt, notiek kursa regulēšana? Palielinot zelta rezerves, vai?:))
Nauda ira prece, samazinot preces daudzumu tirgū, tās vērtība ceļas un otrādi, vidusskola. Tas pat ar valūtu, to uzpērk, vai pārdod, Piemēram lai celtu lata kursu, latus uzpērk par dolāriem/eiro, tādā veidā Latvijas valsts bankas valūtas rezerves nepārtraukti un gadiem kūst un rūk.
Tapēc jau vakar teicu, ka lata kursa devalvācijai varētu būt mazs sakars ar vēlmēm(nosacīti, protams), jo ja nebūs spēciņu(lasi dālderu) uzpirt tirgū esošos latus, lata kurss kritīties, kaut nelabais ap stenderi.
Tā lūk, Jurisk.

JurisK (2009-06-19 13:06)      Tas nu ir sviests! Jā, latus pērk no un arī pārdod LB komercbankām, atkarībā no to pieprasījuma tad arī veidojās reālais kurss. Taa ik pa laikam tautas tracināšana par lata devalvāciju ir tieši komercbanku interesēs, jo nabaga ļautiņi savus štrunta pārsimts latiņus fiksi samaina eiro, lai pēc pusmēneša atkal mainītu latos:))) Vot tas gan varētu būt viens no krīzes iemesliem! Jo reizi mēnesī LB iepērk latus, pēc tam atkal eiro - pulsācija!

PEKSIS66 (2009-06-19 13:24)      Latvijā kursa regulēšana jeb, pareizāk, noturēšana, notiek brīvi pērkot un pārdodot latus. Var pārbaudīt pēc LB atskaitēm. Latvijas banka ar "kopproduktu" u.t.t. segtu naudu nedrukā, līdz ar to grūti stipri ietekmēt kursu no malas.
"Stiprā" lata teorijas apoloģēti var ikdienā visu mērīt "puslatos", "trešdaļlatos" vai "ceturtdaļlatos". Lieliska iespēja pelnīt lielu algu :)
Mūsu problēma ir tā, ka neko neeksportējot, latu daudzums apgrozībā krītas.

JurisK (2009-06-19 13:36)      Jā, apmērām tā arī saprotu, kā Peksis saka. Atslēgas vārds krīzei - latu daudzums apgrozībā! Bet kur sēž tie nekustīgie lati - ja tos izlietotu algām, apgrozījums pieaugtu?

Laskovij (2009-06-19 13:48)      Krīzei atlēgvards ir pirktspējai... nav iedzīvotaju pirktspējas, nav iespējas kautko pārdot viņiem,nav kam pardot, anv ienākumu par ko maksāt citiem rezultāta viss apstājas... tb, pašiem tirgus šeit ir šaurs, bet arī priekš paŗdošanas citiem tirgiem īpaši neko neražojam, vismaz ne tik pietiekošā skaita, lai parādītos nauda...

auns_1969 (2009-06-19 13:51)      ja nabaga pensionaaram izmaksaa pensiju, tad visa izmaksaato latu masa 100% nonaak atpakalj apgroziibaa, jo cilveekiem ir zemaakas algas, jo aatraak notiek latu apgroziiba, bet valsts ieguust vairaak apgrozaamo liidzeklju nodokljos:) taapeec, lai muusu skolotaajaam labi garsho kriits

Exstars (2009-06-19 14:14)      Pamēģiuni Tu ,ar minimālo algu cītīgi darboties izlaistu jaunskungu un jaunkundžu lokā...:)Darba kvalitāte ir ļoti tieši saistīta ar darba algas apmēru.
Un naudai nav seguma kopš septiņdesmit pirmā gada,kad štati kā pēdejie atteicās mainīt dolāru pret zeltu...;)Kopš tā laika naudas vērtība nekad nav bijusi adekvāta,vienmēr tikusi regulēta mafiozu struktūru un globāldiktatorvalstu interesēs.No mums joprojām nekas nav atkarīgs.Ne mums tirgus,ne jēgas,kā to veidot/domāts augšējās struktūrās..:)/Valstij pat nav monetārās,algu un krīzes koncepcijas.Fantastika.Žurkas jau bēg,duraki mīņajās ap seimu,bet veiklie taisa biznesu uz pensionāru ierīvējamajām zālēm un bāreņu asarām...:)

SNIEGBALTITE_ (2009-06-19 14:27)      es vispaar nesaprotu, ko tie skolotaaji var maurot- sanemaas 3 slodzes, sanem algu virs 600ls meenesii, un taa skaitaas KRIIZES ALGA VINIEM???? Vienam otram privataaa sektoraa firmaas pat ar 2 augstaakajaam izgliitiibaam un uz papiira augstaa amataa nemaksaa vairaak!!!!!

Uhuhuu (2009-06-19 15:08)      Sņegduročka saskatīja medusmaizi, tikai neprot nogriezt gabaliņu no tās. Neveiksminiece, laikam.

aaraa_tumsa16 (2009-06-19 15:20)      nezinu, ko var bļaustīties par tiem skolotājiem! sistēmu mainīt vajag, nevis visus mest pār vienu kārti! Kas ir tā slodze? Tāds relatīvs jedziens! Ir loti liela atskirība starp pilsētas skolotāju, kam klasē 30 berni, un lauku! Laukos skolotājiem ir 8-12 berni klase (ar retiem iznemumiem), un tie ir vieni no labāk atalgotajiem cilvēkiem uz pārējo vid.aritmetisko lauku cilvēku. Un nepiekrītu Extar, ka alga šajā gadīumā nosaka kvalitāti!! bija mazas algas, kvalitāte kadu nu ir, tda ir, pielika klāt, skolotājs pelnija vairāk kā lauku uznemejs un pagastvecis, bet kada tā bija tada palika, kvalitāte. Ieej skolā ap 14tiem! nevienas učenes!! kaut gan darba diena šim tak tada pati, kā pārejiem, it kā. man drīzāk skiet, ka tas algu jautājums ir tikai aizbildinājums lai jāstrādā kā nākas nebutu (nesaku ka nav DAŽU pozitīvu iznemumu skolotāju vidu). vot drizāk par ārstiem varētu brēkt! tie nabagi tai slodzē dabū norukāties daudz virāk.

Exstars(2009-06-19 15:57)  Between..pamēģini patiksmināties par lauku skolotāju,kam ir viena slodze ,pilnīga neskaidrība,vai pirmajā septembrī šī skola vēl būs,un ja būs,tad pienāksies... nākamās atbildes